Alūksnes novada mežā atrasts ārvalstu drons, kas, iespējams, nokrita 18. oktobrī

Alūksnes novada Liepnas pagastā sestdien, 24. oktobrī, mežā atrasts ārvalstu bezpilota lidaparāts. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzskata, ka tas Latvijas gaisa telpā, visticamāk, nonāca jau 18. oktobrī un tad arī nokrita. Valsts policija apstiprinājusi, ka atrastais objekts ir drons.

Policija informē, ka ziņu par iespējamām lidaparāta atlūzām saņēma sestdienas rītā. Pēc pārbaudes grūti pieejamā meža apvidū informācija apstiprinājās, un atbildīgās iestādes turpina darbu notikuma vietā. Drona izcelsme un tas, kā tas nonāca Latvijā, vēl tiek noskaidrots.

Notikumu ķēde sākās pirms nedēļas. 18. oktobrī policija saņēma ziņu par sprādzienam līdzīgu troksni Liepnas pagastā. NBS pēc tam analizēja gaisa telpas novērošanas sistēmu datus un atrada pazīmes, ka Latvijas gaisa telpā varētu būt pārvietojies neidentificēts objekts. Kopā ar policiju armija sāka meklēt iespējamo nokrišanas vietu, taču pēc divām dienām meklēšanu pārtrauca, jo ar tobrīd pieejamo informāciju nevarēja apstiprināt, ka kaut kas vispār nokritis, un noteikt, kur tas varētu būt.

NBS skaidro, kāpēc iedzīvotāji toreiz nesaņēma brīdinājumu tālruņos. Lai atzītu gaisa apdraudējumu, jāizvērtē vairāku novērošanas sistēmu dati un taktiskā situācija kopumā. Incidenta brīdī datu nepietika, lai nepārprotami identificētu bezpilota lidaparātu, tāpēc netika izpildīti kritēriji šūnu apraides brīdinājuma izsūtīšanai.

Lai izvērtētu gan pašu incidentu, gan toreiz pieņemtos lēmumus, NBS sākušas dienesta pārbaudi. Bruņotie spēki uzsver, ka civiliedzīvotāji nav cietuši, civilā infrastruktūra nav bojāta un turpmāks apdraudējums saistībā ar šo gadījumu nav konstatēts.

Tas ir svarīgi tāpēc, ka drons Latvijas teritorijā nedēļu palika nepamanīts un atrasts tikai tagad. Gadījums rāda, cik grūti ir laikus atklāt un apstiprināt nelielu lidaparātu ielidošanu, kā arī to, ka brīdinājuma sistēmas iedarbināšana ir atkarīga no stingriem kritērijiem.

NBS atgādina, ka Krievijas karš Ukrainā joprojām rada drošības riskus reģionā. Krievijas elektroniskās karadarbības līdzekļi var traucēt dronu sakaru un navigācijas sistēmas, tāpēc līdzīgi gadījumi, kad ārvalstu bezpilota lidaparāti pietuvojas Latvijas gaisa telpai vai tajā ielido, var atkārtoties. Armija turpina gaisa telpas novērošanu kopā ar citām valsts iestādēm.