Latvija varētu atvēlēt 50 000 eiro totalitārisma upuru memoriālam Briselē

Ārlietu ministrija sagatavojusi valdības rīkojuma projektu, kas paredz no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt 50 000 eiro totalitāro režīmu upuru memoriāla izveidei Briselē. Par to liecina projekta anotācija, kas publicēta Tiesību aktu projektu portālā, ziņo aģentūra LETA. Lēmumu vēl jāpieņem valdībai.

Memoriālu „An Echo in Time” („Atbalss laikā”) attīsta Prāgā bāzētā nevalstiskā organizācija Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platforma (PEMC). Iecere ir veltīta fašisma, nacisma un komunisma upuriem: Solidarność esplanādē pie Eiropas Parlamenta ēkas bruģa plātnēs būtu iestrādātas palielinātas vēstules, ko represētie rakstījuši no cietumiem un nometnēm vai saņēmuši no tuviniekiem. Saskaņā ar anotāciju un nozares medija „Rapporteur” ziņoto plānots izmantot ap 500 vēstuļu, bet papildu materiāli būtu pieejami tiešsaistes dokumentācijas centrā. Projekta autors ir arhitekts Tszwai So, kura darbu PEMC rīkotajā starptautiskajā konkursā izvēlējās žūrija.

Latvijas nauda būtu paredzēta projekta sagatavošanas posmam. Anotācijā minēts, ka PEMC par to sagatavotu un iesniegtu būvatļaujas pieteikumu un sekotu tā virzībai, izstrādātu vadlīnijas vēstuļu iesniegšanai virtuālajam dokumentācijas centram un tā tehnoloģisko izvērtējumu, kā arī rūpētos par komunikāciju un papildu finansējuma piesaisti. Darbi jāpabeidz līdz 2027. gada 30. jūnijam, gala ziņojums jāiesniedz līdz 30. jūlijam. Naudu organizācijai nodotu ar Latvijas vēstniecības Čehijā starpniecību.

Ministrija vienlaikus atzīst, ka Latvijas ieguldījums negarantē Beļģijas iestāžu lēmumus vai to termiņus. Pēc PEMC sniegtās informācijas memoriāla kopējās izmaksas varētu sasniegt aptuveni 5,1 miljonu eiro, un tā būvniecība pašlaik plānota no 2028. līdz 2039. gadam, iespējams, pa posmiem atkarībā no pieejamās naudas.

Kāpēc tas ir svarīgi? Anotācijā uzsvērts, ka memoriāls palīdzētu Eiropas sabiedrībām izprast 20. gadsimta totalitārisma sekas, stiprinātu noturību pret dezinformāciju un iekļautu Baltijas valstu pieredzi plašākā Eiropas atmiņas telpā. Eiropas Parlaments 2025. gada 22. oktobra rezolūcijā atbalstīja līdzfinansējumu, ja sākotnējās iemaksas veiks dalībvalstis.

Citas valstis jau iesaistījušās. Igaunijas Ārlietu ministrija šā gada aprīlī paziņoja par 50 000 eiro ieguldījumu, un tā pati summa no Čehijas minēta Latvijas anotācijā. Pēc anotācijas datiem Lietuva projektam novirzījusi 70 000 eiro, bet Albānija – 20 000 eiro. Lietuva iniciatīvu plāno aktīvi virzīt savas ES Padomes prezidentūras laikā 2027. gada pirmajā pusē.