Aptauja: 86 % skolu darbinieku izmanto MI rīkus, bet vienotu noteikumu nav

Mākslīgā intelekta (MI) rīkus savā darbā izmanto 86 % skolu darbinieku, liecina pirmdien, 19. oktobrī, konferencē par MI izmantošanu izglītībā prezentētie aptaujas dati. Kā vēsta Latvijas Radio, aptaujā piedalījās vairāk nekā 2600 skolotāju no gandrīz 300 izglītības iestādēm.

Pētnieki uzsver, ka plašā lietošana notiek bez skaidra ietvara. Latvijas Universitātes pētnieks Kārlis Greitāns un Rīgas Tehniskās universitātes pētniece Evija Mirķe norāda, ka skolotāji MI rīkus lielākoties sākuši izmantot pēc pašu iniciatīvas, jo nav ne valsts līmeņa sistēmas, kas to veicinātu, ne lietošanas nosacījumu. Mirķe kā risku min skolēnu datus, kurus pedagogi arvien biežāk ievada rīkos, ko nav autorizējusi ne pašvaldība, ne valsts. Viņas ieskatā jautājumos, kas skar bērnu un skolotāju drošību un datu aizsardzību, vajadzīgs centralizēts regulējums. Pētnieki arī norāda, ka skolotāji maksas MI versijas bieži abonē par saviem līdzekļiem, jo skolas tās nodrošina reti.

Gan aptauja, gan Mirķes vadītais valsts pētījumu programmas pētījums rāda, ka MI skolotājiem noder galvenokārt gatavošanās laikā, nevis pašās stundās. Rīkus izmanto mācību materiālu sagatavošanai, tekstu rakstīšanai un vizuālo materiālu veidošanai, un liela daļa aptaujāto atzina, ka tas ietaupa laiku. Tikai aptuveni 10–12 % respondentu kā iemeslu minēja iespēju paveikt kaut ko produktīvāk, dziļāk vai iepriekš neiespējamu. Greitāns to nosauca par pārsteigumu un piebilda, ka iemeslu noskaidrošanai vajadzīgi papildu pētījumi.

Skolās jau top arī pašu risinājumi. Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijā izstrādāts tērzēšanas robots «Emma», ar kuru 9. klašu skolēni varēs trenēties angļu valodas eksāmena mutvārdu daļai: rīks klausās runu, iesaka uzlabojumus un aplēš iespējamos punktus. Angļu valodas skolotāja Natālija Karpenko gan atzina, ka vērtējums ne vienmēr ir precīzs, tāpēc skolotāja pārbaude joprojām vajadzīga. Rīgas Mežciema pamatskolas direktors Oskars Brikšis cer, ka MI palīdzēs automatizēt tehnisko darbu, piemēram, atzīmju pārrakstīšanu e-klasē, lai skolotājiem atliktu vairāk laika stundu sagatavošanai un atgriezeniskajai saitei. Abas skolas piedalās Valsts izglītības attīstības aģentūras programmā «Mākslīgā intelekta līderi».

Līdzīgu ainu iezīmē arī Izglītības un zinātnes ministrijas domnīcas «MI izglītībā» vadītāja Elīna Lidere. TV3 raidījumā «900 sekundes» viņa sacīja, ka MI jau izmanto vairāk nekā 80 % Latvijas skolotāju, galvenokārt stundu un mācību materiālu sagatavošanai. Pirmdien Rīgas Angļu ģimnāzijā notika programmas «Mākslīgais intelekts vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās» konference «Radi ar mākslīgo intelektu!».

Daugavpils ģimnāzijas rīku līdz šim izmēģinājuši tikai skolotāji, bet skolēni to varēs sākt lietot novembrī. Pētnieki norāda, ka MI ietekmes uz mācību kvalitāti izpētei vajadzīgi papildu pētījumi, bet jautājumos par bērnu drošību un datu aizsardzību – centralizēts regulējums.