Aptauja: jaunieši ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem apmierināti retāk nekā seniori

Mēnesi pēc 15. Saeimas vēlēšanām un dienā, kad jaunais parlaments sanāca uz pirmo sēdi, publiskota aptauja par to, kā sabiedrība vērtē balsojuma iznākumu. Pētījumu aģentūras Norstat aptaujā, par kuru 3. novembrī ziņoja sabiedriskais medijs LSM, apmierināto ir nedaudz vairāk nekā neapmierināto, bet atšķirības starp vecuma grupām ir krasas.

Kopumā 40 % aptaujāto, kuri piedalījās vēlēšanās, norādījuši, ka rezultāti viņus apmierina, un vēl 4 % ir apmierināti, lai gan paši nebalsoja. Neapmierināti ir 35 % balsojušo un 7 % to, kuri pie urnām negāja. Vēl 6 % balsojušo un 9 % nebalsojušo rezultāti ir vienaldzīgi. Aptaujāts 1001 iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Visskeptiskākie ir jaunākie vēlētāji. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem ar rezultātiem neapmierināti ir 48 %, bet apmierināta ir nepilna trešdaļa. Pretēja aina ir 60–74 gadus veco vidū: tur apmierināti ir 50 %, bet neapmierināti nepilni 30 %.

Vērtējums atšķiras arī pēc dzimuma un reģiona. Vīriešu vidū apmierināti ir 45 %, sieviešu vidū 36 %. Vidzemē rezultātus pozitīvi vērtē 52 %, Kurzemē 44 %, bet Latgalē apmierināti ir tikai 22 % un neapmierināti 45 %. Rīgā abas puses ir gandrīz līdzsvarā: 39 % apmierināto un 40 % neapmierināto.

Providus pētniece Iveta Kažoka LSM norādīja, ka kopumā rezultāti ir prognozējami, taču neierasta ir jauniešu lielākā neapmierinātība. Parasti politiskajiem procesiem vairāk uzticas tieši jaunieši, kā arī cilvēki ar augstāku izglītību un ienākumiem. Viņasprāt, daļa jauniešu, iespējams, šaubās, vai jaunās Saeimas un valdības darbā tiks ņemti vērā viņiem svarīgi jautājumi.

Līdzīgu kopainu oktobrī rādīja arī TV3 raidījuma «900 sekundes» aptauja, kurā 18–65 gadus vecu iedzīvotāju vidū apmierināti ar vēlēšanu rezultātiem bija 46 %, neapmierināti 38 %, bet 16 % konkrētu atbildi nesniedza.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem datiem 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 648 vēlētāji jeb 51,79 % balsstiesīgo pilsoņu. Parlamentā iekļuva seši saraksti, no kuriem lielākais ir «Apvienotais saraksts» ar 41 vietu.