CVK oficiāli apstiprina 15. Saeimas vēlēšanu rezultātus un deputātu sarakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien, 16. oktobrī, sēdē apstiprināja 15. Saeimas vēlēšanu oficiālos rezultātus un ievēlēto 100 deputātu sarakstu. Mandātu sadalījums nav mainījies kopš provizoriskajiem datiem: "Apvienotais saraksts" (AS) Saeimā iegūst 41 vietu, "Latvija pirmajā vietā" (LPV) 17, "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" 15, Nacionālā apvienība un "Progresīvie" katrs 10, bet "Jaunā Vienotība" 7 vietas.

Līdz ar rezultātu apstiprināšanu noslēdzas vēlēšanu posms, kurā balsu skaitīšanu varēja apstrīdēt CVK. Tagad, kā norāda aģentūra LETA, kandidātu sarakstu iesniedzējiem un kandidātiem ir trīs darba dienas, lai gala rezultātus pārsūdzētu tiesā. Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī, un tajā pašā dienā beigsies 14. Saeimas pilnvaras.

Pēc CVK datiem AS saņēma 35,288 % balsu, LPV 13,076 %, "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" 11,710 %, Nacionālā apvienība 8,897 %, "Progresīvie" 7,878 % un "Jaunā Vienotība" 6,362 %. Zaļo un Zemnieku savienība ar 4,401 % nepārvarēja 5 % barjeru un nākamajā Saeimā nebūs pārstāvēta.

Vietas tiek sadalītas katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi. Rīgas apgabalā, kurā ieskaita arī ārzemju pasta balsošanas komisijas, tika sadalīti 38 mandāti, Vidzemē 26, Zemgalē 13, Latgalē 12 un Kurzemē 11. AS ieguva visvairāk vietu visos apgabalos, izņemot Latgali, kur lielākā daļa – pieci no 12 mandātiem – tika LPV.

LETA atgādina, ka 41 mandāts ir lielākais vienas partijas vai apvienības rezultāts Saeimas vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. Iepriekš visvairāk vietu bija ieguvis "Latvijas ceļš" 1993. gadā (36), "Vienotība" 2010. gadā (33) un "Saskaņa" 2011. gada ārkārtas vēlēšanās (31).

Vēlēšanās 3. oktobrī piedalījās 806 648 vēlētāji jeb 51,79 % balsstiesīgo pilsoņu, kas ir zemākā aktivitāte kopš neatkarības atgūšanas. Ārvalstīs nobalsoja 23 196 vēlētāji jeb 11,63 % tur reģistrēto balsstiesīgo.

Tajā pašā sēdē CVK atstāja bez izskatīšanas "Saskaņas centra" kandidāta Raimonda Lejnieka-Puķes iesniegumu, kurā viņš apstrīdēja balsu skaitīšanas protokolus septiņos Zemgales iecirkņos. Komisija atteicās atjaunot nokavēto procesuālo termiņu. Tā bija vienīgā sūdzība par rezultātiem, ko CVK saņēma no partijas vai apvienības pārstāvja, un šo lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.