Ārvalstīs Saeimas vēlēšanās nobalsoja par 11,3 % mazāk; daļa tautiešu min attālumu un izvēles grūtības

15. Saeimas vēlēšanās ārvalstīs piedalījās 23 196 Latvijas pilsoņi — par nepilniem 3000 jeb 11,3 % mazāk nekā 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, kad ārvalstīs nobalsoja 26 146 vēlētāji. To apkopojusi Ārlietu ministrija, ziņo lasi.lv un LSM. No tiem 4476 izmantoja pasta balsošanu; pa pastu pieteicās 4907 cilvēki.

Ārvalstīs darbojās 88 iecirkņi 33 valstīs: 40 Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās un 48, ko izveidoja diasporas pārstāvji, tostarp valstīs bez Latvijas pārstāvniecības, piemēram, Brazīlijā un Luksemburgā. Pasta balsošana bija pieejama 37 diplomātiskajos iecirkņos.

Lielākā aktivitāte bija Apvienotajā Karalistē (3703 nobalsojušie), Vācijā (2806) un ASV (1558). Visnoslogotākais iecirknis bija Hāgā Nīderlandē ar 1518 vēlētājiem; daudz balsotāju bija arī Norvēģijā (1465), Zviedrijā (1304), Beļģijā (1088), Dānijā (983) un Īrijā (785). Pirmie iecirkņi atvērās Austrālijā naktī no 2. uz 3. oktobri pēc Latvijas laika, pēdējie slēdzās ASV un Kanādā 4. oktobra rītā.

LSM sestdien publicēja Latvieši.com aptaujas iespaidus no vairākās ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem. Daudzi minēja nevienmērīgu iecirkņu izvietojumu — 82 klātienes iecirkņos 33 valstīs līdz urnai bieži bija tāls ceļš. Sociālā medija «Laiva» vadītājs Uldis Balodis norādīja arī uz degvielas cenām, kas liek pārdomāt stundām garus pārbraucienus.

Citi aptaujātie atzina intereses un informācijas trūkumu par Latvijas politiku. Viena respondente (vārds mainīts) teica, ka galvenais iemesls bijusi pašas nolaidība un neinteresēšanās par politiskajiem procesiem. Bērzaines (Freiburga, Vācija) iecirkņa priekšsēdētāja Dina Emeriha LSM stāstīja, ka daļa vēlētāju neatnāca, jo nezināja, par ko vēlēt.

Daļa diasporas pārstāvju apzināti izvēlas nepiedalīties. Ļena Dimante LSM pauda uzskatu, ka, nedzīvojot Latvijā, viņa nevēlas ar savu balsi ietekmēt pastāvīgo iedzīvotāju likteni. Rejs Gudrups, kurš vēlēšanu dienā bija ceļā no Spānijas uz Meksiku, jautāja, kāpēc 21. gadsimtā nav elektroniskās balsošanas iespējas.

Kopējā aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bija 51,79 % jeb 806 641 vēlētājs — zemākā Saeimas vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. LSM atgādina, ka tehnisks risinājums vien nepietiek: daļai šķērslis ir arī intereses trūkums, grūtības izdarīt izvēli un apzināts lēmums nepiedalīties.