Augstskolas bažījas par budžeta vietām, ko arvien biežāk aizņem brīvprātīgi dienējušie jaunieši

Latvijas lielākās valsts augstskolas pauž bažas, ka arvien vairāk jauniešu pēc brīvprātīgi pabeigta valsts aizsardzības dienesta (VAD) izmanto likumā garantētās tiesības studēt valsts finansētā vietā, taču kopējais budžeta vietu skaits līdz ar to nepalielinās, ceturtdien vēsta Latvijas Sabiedriskie mediji (LSM). Augstskolas aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Aizsardzības ministriju (AM) un Saeimu kopīgi meklēt risinājumu, lai no budžeta vietām netiktu izstumti citi spēcīgi reflektanti.

Šī priekšrocība ieviesta 2023. gadā kā viens no stimuliem pieteikties dienestam brīvprātīgi. Saskaņā ar AM skaidrojumu tiesības uz valsts apmaksātu studiju vietu ir tikai tiem, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi un pabeiguši 11 mēnešu dienestu, turklāt viņiem jāizpilda augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasības, tostarp jākārto iestājpārbaudījumi, ja tādi paredzēti. Brīvprātīgie dienesta laikā saņem arī lielāku ikmēneša kompensāciju, 600 eiro, kamēr obligāti iesauktie saņem 300 eiro.

AM pārstāve Aija Freiberga LSM norādīja, ka no visiem iesaukumiem šo iespēju kopumā izmantojuši aptuveni 500 karavīru. IZM dati liecina, ka pašlaik viņu studijām gadā tiek tērēti ap 1,5 miljoni eiro, bet nākamgad izmaksas varētu sasniegt 2,5 miljonus. IZM pārstāvis Dāvis Dejus skaidroja, ka šīs vietas tiek nodrošinātas augstskolām jau apstiprinātā budžeta ietvaros, tāpēc, ja finansējums netiek palielināts, augstskolām vietas jāpārdala vai jāmeklē citi finansējuma avoti.

Latvijas Universitātē (LU) brīvprātīgi dienējušo studētgribētāju skaits budžeta vietās trīs gados pieaudzis no 55 līdz 191, un šogad universitāte atsevišķās programmās papildu vietas finansēja no saviem līdzekļiem. LU studiju prorektore Olga Bogdanova uzsvēra, ka bezmaksas studiju iespēja būtu jāsaglabā, taču vajadzīgs veids, kā vienlaikus nodrošināt vietas arī olimpiāžu uzvarētājiem un studentiem, kuri, piemēram, veselības dēļ dienestā doties nevar.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) šādu studentu skaits trīs gados audzis no 19 līdz 46 un šogad jau līdz 88. RTU studiju prorektores vietnieks Uģis Citskovskis atzina, ka, šai tendencei turpinoties, dienējušie jaunieši atsevišķās programmās varētu aizņemt visas budžeta vietas. Viņš arī norādīja, ka dienējušie nepiedalās budžeta vietu rotācijā, tāpēc students ar sekmīgu, bet zemu vērtējumu var saglabāt vietu, kamēr kursabiedram ar augstākām atzīmēm tāda nav.

IZM par finansēšanas modeli sākusi sarunas ar AM, un jautājums nonācis arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur skatīti iesniegtie likuma grozījumi. Freiberga apliecināja, ka diskusija ir atvērta, taču valsts uzņemtās saistības tiks ievērotas un ne karavīriem, ne pārējiem studentiem nav jābaidās, ka kāds paliks bez solītā.