Rinkēvičs un Kulbergs aicina pilsonības piešķiršanu ar likumu padarīt atklātāku

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 28. oktobrī, pēc tikšanās Rīgas pilī preses konferencē abi atbalstīja lielāku atklātību, kad Saeima ar atsevišķu likumu lemj par personas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Prezidents uzskata, ka bez skaidra pamatojuma šādiem likumiem nevajadzētu noteikt steidzamību, bet premjers norādīja, ka lēmuma pieņemšanā būtu jāsaņem dienestu atzinums.

Diskusija ir turpinājums lietai par Indijas zinātnieci Divju Kananu Višvanatu. Saeima viņu par Latvijas pilsoni atzina 15. oktobrī steidzamības kārtībā, taču 22. oktobrī šo likumu atcēla, jo publiski bija izskanējušas šaubas par viņas izglītību, zinātniskajām publikācijām un pilsonības piešķiršanas pamatojumu.

Rinkēvičs atgādināja, ka pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem un personas atzīšana par pilsoni ar individuālu likumu ir divas atšķirīgas procedūras. Ja Saeima steidzamību atbalsta ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu, prezidents nevar prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Viņaprāt, konkrētajā gadījumā īpaša iemesla steidzamībai nebija. Tajā pašā laikā prezidents neuzskata, ka pilsonības piešķiršana par nopelniem būtu jāatceļ pavisam, un kā piemēru minēja Rīgā dzimušo baletdejotāju Mihailu Barišņikovu.

Prezidents rosināja 15. Saeimu pārskatīt kritērijus un sadarbību ar valsts iestādēm, arī drošības dienestiem, kā arī padarīt diskusiju publiskāku, jo sabiedrība var pamanīt apstākļus, kurus deputāti vai iestādes palaiduši garām. Vienlaikus viņš piebilda, ka drošības iestādes vērtē tādus riskus kā terorisms un pretizlūkošana, nevis zinātnisko publikāciju kvalitāti. Šajā jomā deputātiem būtu jāpaļaujas uz Latvijas Zinātņu akadēmiju, un par akadēmijas nākotni, pēc Rinkēviča domām, jālemj pašai zinātnieku kopienai.

Kulbergs piekrita, ka viena gadījuma dēļ no līdzšinējās prakses nevajadzētu atteikties pilnībā. Viņš atzina, ka deputāti uzticējās atbildīgās komisijas darbam, taču tas bija pārāk slēgts. Premjers pieļāva, ka komisijā netika uzdots pietiekami daudz jautājumu, dienesti netika iesaistīti un dokumentu leģitimitāte netika pārbaudīta padziļināti. Arī viņš teica, ka nav sapratis, kāpēc bija vajadzīga steidzamība.

Tajā pašā dienā par šiem jautājumiem sprieda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija savā 14. Saeimas noslēguma sēdē. Deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) ierosināja padarīt atklātas sēdes, kurās lemj par pilsonības piešķiršanu, un piekrita, ka steidzamība šādos jautājumos nav vēlama. Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) atzina, ka kārtību varētu mainīt, vēršoties Saeimas Prezidijā, tomēr pauda bažas, ka šādās sēdēs bieži apspriež personas privāto dzīvi. Pēc viņa teiktā, sēžu atklātība, visticamāk, būs jāvērtē nākamajai Saeimai.

Iepriekš Saeimas deputāts Česlavs Batņa (Apvienotais saraksts) Latvijas Radio rosināja ļaut pilsonības piešķiršanas likumprojektus iesniegt tikai Valsts prezidentam un Ministru kabinetam, jo tiem ir iespējas pārbaudīt kandidāta datus un sasniegumus.