Azerbaidžānā turpinās aresti protestos pret hidžaba ierobežojumiem skolās

Azerbaidžānā turpinās protesti un aizturēšanas pēc tam, kad valsts skolās no 12. oktobra skolēnus un skolotājas ar islāma galvassegām vairs nelaiž stundās. Cilvēktiesību organizācija Amnesty International piektdien, 16. oktobrī, pieprasīja Baku atcelt ierobežojumus un atbrīvot mierīgos protestētājus, bet Kaukāza ziņu vietne „Kavkazskij uzel” tajā pašā dienā ziņoja par jauniem administratīvajiem arestiem un skolotāju atlaišanu.

Strīda pamatā ir valdības 21. septembra lēmums grozīt skolas formas noteikumus valsts skolās. Tie aizliedz apģērbu, kas neatbilst formas prasībām vai ir pretrunā izglītības laicīgajam raksturam. Hidžabs noteikumos nav nosaukts, taču praksē skolas sāka neielaist klasēs meitenes un skolotājas ar galvassegām. Pirmie protesti sākās Džalilabadā valsts dienvidos un drīz izplatījās uz Baku un Sumgaitu.

Iekšlietu ministrija 12. oktobrī paziņoja par 37 aizturētajiem Baku, kamēr aktīvisti runāja par vairāk nekā 200 aizturēšanām. Pēc Amnesty International datiem, 13. oktobrī aizdomās par mēģinājumu aizdedzināt skolu aizturēti seši nepilngadīgie, un ierosināta krimināllieta par sabiedrisko kārtību traucējošu darbību organizēšanu. Lietotāji ziņoja, ka protestu dienā valstī nebija pieejami TikTok un Instagram.

Lielākā daļa aizturēto drīz tika atbrīvoti, taču vairākiem piespriesti administratīvie aresti. Nahičevanas iedzīvotājs Gudrats Abdullajevs saņēma 25 dienas par video TikTok platformā, bet Abšeronas rajona iedzīvotājs Rafaels Huseinzade 30 dienas par uzrakstu „Brīvību hidžabam!” uz skolas sienas. „Kavkazskij uzel” vēsta, ka pēc piketa uz 30 dienām arestēts arī Abšeronas rajona iedzīvotājs Fuzuli Huseinovs, bet Džalilabadas rajonā vairāk nekā desmit cilvēkiem piespriests 20 dienu arests.

Sākušās arī atlaišanas. Baku 290. skolas sākumskolas skolotāja Sevilja Džabarova stāstīja, ka zaudējusi darbu, jo atteicās nākt uz skolu bez galvassegas, lai gan formālais iemesls bija neatbilstība ieņemamajam amatam. Amnesty International pauda bažas par aktīvistu Ilkinu Huseinovu, kurš bija izveidojis bezmaksas tiešsaistes stundas no skolām izslēgtiem bērniem. Pēc organizācijas ziņām, viņš 14. oktobrī pazuda, aizejot no mājām nezināmu cilvēku pavadībā.

Organizācijas Austrumeiropas un Centrālāzijas direktore Marī Stratersa uzsvēra, ka liegt meitenēm mācīties hidžaba dēļ ir diskriminācija, kas pārkāpj tiesības uz izglītību, reliģijas un vārda brīvību. Viņasprāt, valsts izglītības laicīgais raksturs neattaisno vispārēju reliģiska apģērba aizliegumu.

Jautājums jau ir saspīlējis Azerbaidžānas attiecības ar tās tuvāko sabiedroto Turciju. Kā ziņo Reuters, valdošā Jaunās Azerbaidžānas partija 13. oktobrī nosauca par populistisku un bezatbildīgu Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana padomnieka Oktaja Sarala aicinājumu atcelt ierobežojumus, atgādinot, ka arī Turcija ir laicīga valsts. Prezidents Ilhams Alijevs jau 2. oktobrī partijas kongresā brīdināja neiejaukties Azerbaidžānas dzīvesveidā, savukārt Turcijas amatpersonas izdevumam Middle East Eye sacīja, ka Ankara uz to neatbildēs.

Azerbaidžānas konstitūcija nodala reliģiju no valsts, lai gan lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi. Līdzīgs strīds par galvassegām skolās valstī bija jau 2010.–2012. gadā, kad Baku notika protesti un aresti.