Banku klientiem deviņos mēnešos izkrāpti 10 miljoni eiro, aug investīciju krāpšana

Latvijas finanšu iestāžu klienti, kuri paši apstiprinājuši maksājumus krāpniekiem, šā gada pirmajos deviņos mēnešos zaudējuši kopumā 10,017 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati. Šajā laikā fiksēti 3912 īstenoti krāpšanas gadījumi, bet bankas un citas iestādes apturējušas 14 579 mēģinājumus par kopumā 16,64 miljoniem eiro.

Dati rāda, ka telefonkrāpšana, kas ilgi bija galvenais naudas zaudēšanas veids, kļūst mazāk ienesīga, taču krāpnieki pārvirzās uz citām shēmām. Septembrī visvairāk naudas cilvēki pazaudēja tieši krāpnieciskos ieguldījumu piedāvājumos, tāpēc FNA brīdina, ka par noturīgu uzlabojumu vēl ir pāragri runāt.

Deviņu mēnešu kopsummā lielāko daļu joprojām veido telefonkrāpšana: 1758 gadījumos izkrāpti 5,411 miljoni eiro. Investīciju krāpšanā 1582 gadījumos zaudēti 3,025 miljoni eiro, bet 572 cita veida gadījumos – 1,58 miljoni eiro. Novērsti 3065 telefonkrāpšanas, 8327 investīciju krāpšanas un 3187 citi mēģinājumi.

Septembrī vien īstenoti 269 krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja 635 000 eiro. Tas ir par 18% vairāk nekā augustā, taču aptuveni par 38% mazāk nekā jūlijā, kad zaudējumi pārsniedza miljonu eiro. Tajā pašā mēnesī finanšu iestādes apturēja 940 mēģinājumus, pasargājot 1,1 miljonu eiro, kas ir gandrīz 78% no visiem konstatētajiem mēģinājumiem.

Telefonkrāpnieki septembrī guva panākumus 95 reizes – augustā tādu gadījumu bija 104, jūlijā 226. Izkrāptā summa, 220 000 eiro, bija par 31% mazāka nekā augustā un par 64% mazāka nekā jūlijā. Turpretī investīciju krāpšanā gadījumu skaits saruka no 126 augustā līdz 112 septembrī, bet zaudējumi pieauga no 167 000 līdz 371 000 eiro.

FNA padomniece Eleonora Bušmane-Zvaigzne telefonkrāpšanas kritumu saista ar telekomunikāciju uzņēmumu ieviestajiem aizsardzības pasākumiem, tiesībsargu veiksmīgām operācijām pret krāpnieku zvanu centriem un cilvēku prasmi atpazīt šādus zvanus. Vienlaikus viņa aicina nepieņemt lēmumus par naudu steigā vai emociju iespaidā.

Asociācija, atsaucoties uz CERT.LV septembra pārskatu, atgādina, ka krāpnieki izmanto arī e-pastus, īsziņas, viltotas tīmekļvietnes un reklāmas, uzdodoties par zināmām iestādēm. Tas, ka zvanītājs zina cilvēka vārdu vai personas kodu, nenozīmē, ka viņam var uzticēties, bet solījumi par ātru un garantētu peļņu ir īpaši jāpārbauda.

FNA biedri ir lielākās Latvijā strādājošās bankas, tostarp Swedbank, SEB banka, Citadele un Luminor, kā arī vairākas mazākas bankas un attīstības finanšu institūcija Altum. Pagājušajā gadā četru lielāko banku klientiem 6667 gadījumos tika izkrāpti 12,22 miljoni eiro.