Kopbudžeta deficīts deviņos mēnešos sarūk līdz 105,6 miljoniem eiro

Latvijas konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī–septembrī izveidojies 105,6 miljonu eiro deficīts, liecina Finanšu ministrijas (FM) publiskotie Valsts kases dati. Pirms gada tajā pašā periodā iztrūkums bija 502,2 miljoni eiro.

Galvenais iemesls ir tas, ka ieņēmumi auga straujāk par izdevumiem. Kopbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos sasniedza 14,381 miljardu eiro, kas ir par 8,5 % vairāk nekā pērn, bet izdevumi bija 14,486 miljardi eiro, palielinoties par 5,3 %. Ieņēmumus gada pirmajā pusē papildināja Eiropas Komisijas maksājumi par ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām un reformām.

Deviņu mēnešu skaitlis tomēr neliecina par gada iznākumu. FM norāda, ka gada pēdējos mēnešos tradicionāli tiek veikta būtiska daļa budžetā paredzēto maksājumu, tāpēc ministrija prognozē, ka kopbudžeta deficīts gada izteiksmē būs ievērojami lielāks nekā pašlaik.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pieauga par 603 miljoniem eiro jeb 5,7 % līdz 11,2 miljardiem eiro. Visvairāk tos balstīja sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas sasniedza 3,8 miljardus eiro, un pievienotās vērtības nodoklis, kura ieņēmumi pieauga par 8,4 % līdz 3,2 miljardiem eiro. Nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 99,3 % apmērā, un līdz plānotajam pietrūka 77,4 miljonu eiro, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa dēļ.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi samazinājās par 7 % līdz 636,4 miljoniem eiro. FM to skaidro ar mazākām iemaksām no finanšu nozares, jo vairākas lielās bankas šogad dividendes neizmaksāja vai izmaksāja mazāk. Savukārt muitas nodoklis pieauga par 36,9 % līdz 68,7 miljoniem eiro pēc tam, kad ES no 1. jūlija atcēla atbrīvojumu zemas vērtības sūtījumiem no trešajām valstīm.

Izdevumu pusē lielākais kāpums bija sociāla rakstura maksājumiem, kas pieauga par 331,9 miljoniem eiro jeb 8 %, un kapitālajiem izdevumiem, kas palielinājās par 225,5 miljoniem eiro jeb 18,7 %. Pamatkapitāla veidošanā lielāko pieaugumu, 210,9 miljonus eiro, deva aizsardzības resors, tostarp kājnieku kaujas mašīnu iegāde gada sākumā.

Pa budžeta daļām aina atšķiras. Valsts pamatbudžetā deviņos mēnešos bija 792,3 miljonu eiro deficīts, bet valsts speciālais budžets noslēdza periodu ar 433,9 miljonu eiro pārpalikumu. Pašvaldību budžetos izveidojās 157,2 miljonu eiro pārpalikums, bet atvasināto publisko personu, pārsvarā augstskolu, budžetā 95,6 miljonu eiro pārpalikums.