Bijušais Senegālas prezidents Makijs Salls izstājas no ANO ģenerālsekretāra atlases

Senegālas bijušais prezidents Makijs Salls sestdien, 17. oktobrī, paziņoja, ka izstājas no sacensības par ANO ģenerālsekretāra amatu. Paziņojumu viņš publicēja savā Facebook lapā dienu pēc tam, kad ANO Drošības padome bija rīkojusi kārtējo neoficiālo balsojumu par kandidātiem, kas vēlas no nākamā gada nomainīt Antoniu Guterrešu.

Salls raksta, ka lēmumu pieņēmis pēc konsultācijām ar Burundi prezidentu Evaristu Ndajišimiji, kurš pašlaik vada Āfrikas Savienību, un Senegālas prezidentu Basiru Diomaju Fajē, kurš vada Rietumāfrikas valstu ekonomisko kopienu ECOWAS. Viņš cer, ka atkāpšanās palīdzēs Drošības padomē rasties kandidatūrai, par kuru iespējams vienoties. Salls arī atzina, ka visu izmēģinājuma balsojumu rezultāti norāda uz priekšroku kandidātam no Latīņamerikas un Karību reģiona un, iespējams, sievietei.

Šis secinājums sakrīt ar 16. oktobra balsojuma ainu. Vadībā joprojām ir ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) vadītāja Rebeka Grinspana no Kostarikas, taču arī pret viņu iebilda divas no piecām pastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm. Pēc Salla aiziešanas sacensībā palikuši seši kandidāti: Grinspana, Gajānas pārstāve Karolina Rodrigesa-Birketa, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi, Ivonna A-Baki, Marija Fernanda Espinosa un ugandietis Olara Otunu.

Salla kandidatūra jau no sākuma bija pretrunīga. Martā to oficiāli izvirzīja nevis Senegāla vai Āfrikas Savienība, bet Burundi. Senegālas jaunā vara ilgi atteicās viņu atbalstīt un diplomātisku atbalstu deva tikai jūlijā, kad Salls pēc divu gadu prombūtnes uz īsu brīdi atgriezās dzimtenē un tikās ar prezidentu Fajē. Pret kandidatūru iebilda cilvēktiesību organizācijas, tostarp Amnesty International Senegālā, atgādinot par vairāk nekā 70 cilvēku nāvi politiskajos protestos no 2021. līdz 2024. gadam. Neviens ziņojums Sallu tieši nav vainojis šajos notikumos, un viņš nav apsūdzēts.

Savā paziņojumā Salls norāda, ka ANO būtu pamatīgi jāmaina darba metodes, un aicina Āfriku turpināt cīnīties par lielāku ietekmi pasaules pārvaldībā. Viņš arī novēlējis panākumus tam, kurš tiks izvēlēts ģenerālsekretāra amatā.

Lai Drošības padome ieteiktu kandidātu Ģenerālajai asamblejai, viņam vajag vismaz deviņas balsis no 15 un nevienu iebildumu no ASV, Ķīnas, Krievijas, Francijas un Lielbritānijas. Balsojumos piedalās arī Latvija, kas pašlaik ir viena no Drošības padomes ievēlētajām dalībvalstīm. Guterreša otrais pilnvaru termiņš beidzas 31. decembrī.