Birokrātijas mazināšanas grupa grib ar MI rīku līdz februārim auditēt valsts funkcijas

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa, ko vada Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes padomnieks Jānis Endziņš, savā darbu ceļa kartē kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzījusi valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu auditu. Grupa to piedāvā veikt ar mākslīgā intelekta (MI) rīku, kas šim nolūkam jau esot apmācīts, trešdien vēstīja Latvijas Radio. Politiskas vienošanās par šo ieceri gan vēl nav.

Ideja ir svarīga, jo šāds audits varētu ietekmēt nākamā gada valsts budžeta sagatavošanu. Endziņš Latvijas Radio skaidroja, ka auditu vajadzētu veikt budžeta tapšanas laikā, tāpēc provizoriski apjomīgs funkciju pārskats būtu jāpabeidz līdz 1. februārim. Viņaprāt, MI rīka secinājumi būs jāpārbauda cilvēkiem, un galīgais vārds paliks politiķiem.

Pēc Endziņa teiktā, testa posms noslēdzies sekmīgi: rīks funkcijas spējot izvērtēt ar aptuveni 80 % precizitāti un to paveic stundas laikā. Tagad tam pievienota iespēja aprēķināt, cik darba stundu, slodžu un citu resursu varētu ietaupīt, ja kādu funkciju pārtrauktu vai deleģētu citam. Otrs uzdevums, kuram rīks esot sagatavots, ir atrast gadījumus, kad Latvija Eiropas Savienības prasībām pievienojusi savas, papildu prasības. Grupa jau augustā stāstīja, ka MI izmantos tieši šādu pārspīlējumu meklēšanai.

Ministru prezidenta pārstāve Elīna Šverna Latvijas Radio apliecināja, ka birokrātijas mazināšana ir valdības prioritāte un būs aktuāla arī nākamajai valdībai. Endziņš gaida sarunu ar premjeru par praktiskajiem soļiem MI rīka ieviešanai.

Valdība 22. septembrī apstiprināja grupas priekšlikumu noteikt stratēģisko mērķi līdz 2028. gada 31. decembrim samazināt administratīvo slogu vismaz par vienu miljardu eiro, rēķinot no Valsts kancelejas uzskaites, kas sākta 2025. gada 1. decembrī. Ministrijām un to iestādēm uzdots 2027. un 2028. gada darba plānos iekļaut sloga mazināšanas pasākumus un indikatīvo rezultātu eiro izteiksmē. Šī summa nav budžeta nauda: tā izsaka laiku un līdzekļus, ko uzņēmēji un iedzīvotāji gadā patērē prasību izpildei.

Endziņš norāda, ka kopš pērnā gada 1. decembra slogs samazināts par vairāk nekā 143 miljoniem eiro. To izdevies panākt piecām ministrijām: Ekonomikas, Zemkopības, Veselības, Iekšlietu un Satiksmes ministrijai. Pārējās slogs nav mainījies vai pat pieaudzis, un starp tām minētas Klimata un enerģētikas ministrija un Finanšu ministrija. Grupa arī vēlas, lai Saeima novērtētu administratīvo slogu, ko rada tās pieņemtie likumprojekti.

Saskaņā ar Valsts kancelejas aprēķiniem, kas aprīlī izskanēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kopējais administratīvais slogs Latvijā ir 4,7 miljardi eiro. Grupa izveidota 2025. gada martā, un tās mērķis ir līdz 2028. gada beigām panākt zemāko administratīvo slogu Baltijā.