Izdevumu pārskatīšanā atrasti tikai 12 miljoni eiro; ziņojums valdībā novembrī

Finanšu ministrijas (FM) vadītajā valsts budžeta izdevumu pārskatīšanā līdz šim identificēti tikai aptuveni 12 miljoni eiro tīru ietaupījumu, kas ir mazāk nekā 0,1 % no pamatbudžeta izdevumiem. Ziņojumu par pārskatīšanas rezultātiem valdībā plānots izskatīt 10. novembrī, lai gan sākotnēji tas bija paredzēts jau 1. oktobrī.

Starpinstitucionālo darba grupu jūnijā izveidoja finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts). Tās vadītājs Guntars Vītols pēc Saeimas vēlēšanām sociālajos tīklos norādīja, ka premjeram un šauram lokam nodots tā dēvētais «asiņainais saraksts» ar grūtiem un nepopulāriem lēmumiem. Kučinskis vēlāk skaidroja, ka runa ir par sagrupētām iespējām, tostarp ministriju un iestāžu apvienošanu un nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu, un ka galīgā izšķiršanās būs jaunās valdības rokās.

Raidījuma «Kas notiek Latvijā?» rīcībā nonākušie darba grupas protokoli rāda, ka ministrijas formāli izpildījušas prasību pārskatīt vismaz 25 % no pamatfunkciju izdevumiem, daudzos gadījumos pat vairāk. Tomēr gandrīz visas pārskatītās programmas atzītas par būtiskām un saglabājamām. Kučinskis septembrī Saeimas Budžeta un finanšu komisijā atzina, ka «nekādi brīnumi» nav notikuši un milzīgas ekonomijas atrast nav iespējams.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad valdība bija noteikusi konkrētu izdevumu samazinājuma mērķi, šogad skaidrs kopējais ietaupījuma griests sākotnēji netika definēts. Premjera Andra Kulberga (AS) jūlija rezolūcija paredzēja nepakļaut samazināšanai inovāciju atbalstu, tiešos pakalpojumus nodokļu maksātājiem, kā arī aizsardzību un drošību, bet īpaši optimizēt kontrolējošo un uzraudzības funkciju izmaksas.

Daļa nozaru piedāvāto «reformu» pēc būtības nozīmē izmaksu pārlikšanu uz iedzīvotājiem vai pašvaldībām — piemēram, lielākus līdzmaksājumus sabiedriskajā transportā, brīvpusdienu finansējuma pielāgošanu demogrāfijai vai peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa nodošanu pašvaldībām. FM kopumā apkopojusi 56 šādas iespējas, taču to fiskālais efekts lielākoties nav publiski detalizēts miljonos eiro.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna (AS) TV3 Ziņām norādījusi, ka «asiņainā saraksta» virziens ir pareizs un ka lēmumus nevajadzētu atlikt «pa mazumiņam». Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks brīdinājis pret budžeta caurumu lāpīšanu ar aizņemšanos, uzsverot fiskālās disciplīnas nozīmi.

FM norāda, ka ministriju iesniegtos bāzes izdevumu aprēķinus vēl izvērtē un apkopo; detalizēti darba materiāli pirms 10. novembra valdības sēdes netiek izsniegti, lai neradītu nepilnīgu priekšstatu. Paralēli turpinās darbs pie 2027. gada budžeta scenārijiem jaunajai valdībai.