Bite Latvija ļauj iestādēm bez maksas aizsargāt SMS sūtītāja vārdu pret krāpniekiem

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” sācis pilotprojektu, kurā uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes un citas organizācijas var bez maksas pieteikt sava SMS sūtītāja nosaukuma aizsardzību. Tas ir vārds, ko īsziņas saņēmējs redz telefona numura vietā, piemēram, bankas vai iestādes nosaukums. Projektā jau piedalās Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), “INDEXO Banka”, “SEB banka” un “Swedbank”, bet pieteikties var arī organizācijas, kuras nav “Bite Latvija” klienti.

Iniciatīva parādās brīdī, kad krāpšanas apjomi Latvijā nemazinās. Latvijas Radio 9. novembrī ziņoja, ka šogad telefonkrāpnieki no iedzīvotājiem izkrāpuši vairāk nekā 17 miljonus eiro. Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte norādīja, ka laikā no 1. līdz 27. oktobrim policija reģistrējusi 311 krāpšanas gadījumus, kuros 118 cietušie zaudējuši aptuveni 1 935 000 eiro. Pērn dažāda veida krāpniecībā no iedzīvotājiem un uzņēmumiem kopā izkrāpti 16 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 23,7 miljoni eiro.

Īsziņu krāpšana jeb smikšķerēšana ir tikai daļa no šīs problēmas. Uzņēmuma izplatītajā informācijā minētie Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā reģistrēti 784 šādi gadījumi ar 483 cietušajiem un vairāk nekā 735 tūkstošu eiro zaudējumiem. Šogad līdz 18. oktobrim reģistrēti 294 gadījumi: 107 reizes cilvēki cietuši zaudējumus, bet 187 reizes palikts pie mēģinājuma. Zaudējumi šajā laikā pārsnieguši 106 tūkstošus eiro. Visbiežāk krāpnieki uzdevušies par CSDD, kurjerdienestiem un Valsts ieņēmumu dienestu.

Lai pieteiktu aizsardzību, organizācija norāda savus sūtītāja nosaukumus un to variācijas, kā arī pakalpojumu sniedzējus, kuriem atļauts sūtīt īsziņas tās vārdā. Pēc tam operators savā tīklā ievieš tehniskus ierobežojumus, lai citi šos nosaukumus izmantot nevarētu. “Bite Latvija” uzsver, ka īsziņu saturu tā neanalizē, bet pārbauda, no kurienes nāk sūtījums ar pieteikto nosaukumu. Pilnīgu aizsardzību tas nedod, jo krāpnieki var izmantot līdzīgus nosaukumus vai citus paņēmienus.

Risinājums darbojas tikai viena operatora tīklā. “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš Latvijas Radio skaidroja, ka šāds regulējums būtu jānostiprina valsts līmenī, kā tas jau izdarīts Lietuvā. Arī SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis paziņojumā aicinājis, lai šādu iespēju nodrošinātu visi Latvijas mobilo sakaru operatori. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze pauda atbalstu tehniskiem risinājumiem sakaru infrastruktūras līmenī.

Iedzīvotājiem līdz tam jāpaļaujas uz piesardzību. CSDD atgādina, ka nesūta īsziņas par sodiem, un aicina informāciju pārbaudīt vietnē e.csdd.lv, neatverot saites no īsziņām. CERT.LV eksperts Armīns Palms Latvijas Radio stāstīja par bezmaksas DNS ugunsmūri, kas bloķē piekļuvi zināmām krāpnieku vietnēm un telefonā var bloķēt arī identificētus krāpnieku numurus. Policija iesaka nevienam neizpaust internetbankas datus, Smart-ID un PIN kodus, pašiem sazināties ar iestādi pēc oficiālajiem kontaktiem un aizdomu gadījumā nekavējoties zvanīt bankai un ziņot policijai.