Braže Baltijas Padomē Tallinā aicina ES finansēt Baltijas ārējo robežu stiprināšanu

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže piektdien, 23. oktobrī, Tallinā piedalījās 32. Baltijas Padomē, kas notika Baltijas Asamblejas 45. sesijas laikā, un aicināja Eiropas Savienību uzņemties lielāku daļu no Baltijas valstu ārējo robežu stiprināšanas izmaksām. Kā paziņoja Ārlietu ministrija, ministres galvenais arguments bija, ka Latvija, Lietuva un Igaunija aizsargā ne tikai savu teritoriju, bet arī visas ES un NATO ārējo robežu, tāpēc tā ir Eiropas kopīga atbildība.

Paziņojums ir svarīgs, jo tas iezīmē Latvijas pozīciju sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam. Braže norādīja, ka politiskajai izpratnei par austrumu pierobežas drošības vajadzībām jāpārvēršas konkrētā finansējumā robežu, militārās mobilitātes un kritiskās infrastruktūras stiprināšanai. Tāpat viņa uzsvēra, ka pietiekamam ES atbalstam jāpaliek arī dzelzceļa projektam "Rail Baltica".

Runājot par situāciju uz robežas, ministre pauda viedokli, ka Krievija caur Baltkrieviju arvien aktīvāk izmanto nelegālo migrāciju kā daļu no savas kara doktrīnas. Pēc ĀM sniegtās informācijas, Latvija šogad novērsusi vairāk nekā 12 000 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu. Braže nesenos incidentus uz Latvijas un Baltkrievijas robežas raksturoja kā īpaši agresīvus un uzskata, ka migrācija tiek izmantota kā aizsegs provokācijām, sabotāžai un diversijām.

Ministre pateicās robežsargiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citiem dienestiem, kas kopš augusta strādā pastiprinātā režīmā, kā arī Igaunijas, Lietuvas un Polijas robežsargiem par palīdzību Latvijas un Baltkrievijas robežas apsardzībā. Kā Latvijas prioritāti aizsardzībā viņa minēja pretgaisa un pretdronu spēju attīstību, tostarp izmantojot Ukrainas kaujas pieredzi un tehnoloģijas.

Baltijas Padomē ministri apsprieda arī atbalstu Ukrainai, reģiona savienojamību un ekonomisko drošību. Braže atkārtoja, ka Latvija iebildīs pret sankciju pret Krieviju vājināšanu. Vizītes laikā viņa tikās arī ar Igaunijas iekšlietu ministru Igoru Taro, kurš padomē pārstāvēja Igauniju, jo ārlietu ministrs nebija klāt. Viņu sarunas tēmas bija ārējās robežas aizsardzība, hibrīddraudi un dienestu sadarbība.

Padomes noslēgumā tika parakstīts kopīgs paziņojums par Baltijas valstu sadarbībā šogad paveikto un nākamā gada prioritātēm. Robežas finansējuma jautājums nav jauns: jau 15. oktobrī, tiekoties ar ES dalībvalstu vēstniekiem Rīgā, Braže kā Latvijas prioritātes nākamajā ES budžetā minēja papildu finansējumu austrumu pierobežas valstij, drošībai un militārajai mobilitātei. Sarunas par daudzgadu budžetu ES dalībvalstu starpā turpināsies.