Braže ES ārlietu ministriem ziņo par bruņotām provokācijām uz Latvijas robežas

Ārlietu ministre Baiba Braže pirmdien, 12. oktobrī, Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā pastāstīja pārējo dalībvalstu ministriem par jaunākajiem incidentiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas un aicināja palielināt spiedienu uz Minsku un Maskavu. Par to paziņoja Ārlietu ministrija.

Latvija ar šo uzstāšanos cenšas robežas drošību padarīt par visas ES kopēju jautājumu, nevis tikai valsts iekšēju problēmu. „Tā nav tikai Latvijas robeža – tā ir ES un NATO ārējā robeža,” teica ministre. Pēc ministrijas datiem šogad Latvija novērsusi jau aptuveni 12 000 nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumu.

Braže kolēģiem raksturoja pagājušajā nedēļā fiksētās vairākas, viņas vārdiem, mērķtiecīgas provokācijas. Vienā gadījumā bruņotas un maskētas personas Latvijas virzienā dzinušas vismaz 20 migrantus un draudējušas Latvijas karavīriem. Citā incidentā maskēti cilvēki pārgriezuši robežas žogu, iekļuvuši Latvijas teritorijā, sabojājuši elektroapgādes infrastruktūru un nozaguši novērošanas kameras.

Valsts robežsardzes vadība jau 8. oktobrī 360TV Ziņām pauda viedokli, ka šie notikumi liecina par Baltkrievijas apzinātu mēģinājumu provocēt bruņotu konfliktu. Robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis norādīja, ka šādas provokācijas var kalpot arī kā pārbaude, vai Latvija atbildēs ar šāvieniem Baltkrievijas virzienā. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava rosinājis paplašināt robežsargu tiesības lietot šaujamieročus. Robežsardze arī skaidroja, ka infrastruktūras bojātāji valstī uzturas tikai dažas minūtes, un līdz šim nevienu no viņiem nav izdevies aizturēt.

Tajā pašā sanāksmē ministri apstiprināja līdz šim plašāko ES individuālo sankciju pakotni pret Krieviju. Tā aptver 1569 fiziskas un juridiskas personas, kas saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī 77 personas, kuras iesaistītas Krievijas Valsts domes vēlēšanu rīkošanā okupētajās Ukrainas teritorijās. Braže atkārtoti aicināja dalībvalstis vienoties par Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegumu visā ES.

Ministre tikās arī ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu. Viņa uzsvēra, ka pirms ziemas būtiski jāpalielina militārais, finansiālais, enerģētikas un humānais atbalsts Ukrainai, īpaši pretgaisa aizsardzībai, un norādīja, ka pagājušajā nedēļā Krievijas uzbrukumos gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēku.

Latvija iestājas par to, lai visi iestāšanās sarunu klasteri ar Ukrainu un Moldovu tiktu atvērti vēl šogad, vienlaikus prasot kandidātvalstīm pilnībā pievienoties ES ārpolitikai un sankcijām. Kad jaunās sankcijas stāsies spēkā, ES Krievijas sankciju sarakstā būs aptuveni 3500 personu, vēsta TVNET.