Briselē jauniešu protests pāraug sadursmēs ar policiju, slēgtas metro stacijas

Sestdien, 17. oktobrī, Briselē protesta gājiens, kurā piedalījās galvenokārt jaunieši, pārauga sadursmēs ar policiju. Kārtībnieki pie Dienvidu stacijas un vēlāk pilsētas centrā izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus, bet protestētāji meta policijai dažādus priekšmetus, būvēja barikādes un dedzināja koplietošanas velosipēdus un skrejriteņus.

Beļģijas iekšlietu ministrs Bernārs Kentēns sociālajā tīklā X paziņoja, ka Briselē notiekošais vairs nav vienkārši protests un kārtības atjaunošanai tiks izmantoti visi nepieciešamie līdzekļi. Briseles reģiona vadītājs Boriss Dilljēss nosodīja vardarbību, norādot, ka vienā no aizturēšanām atrastas pudeles ar benzīnu.

Pēc sabiedriskās raidorganizācijas RTBF un aģentūras Belga ziņām, ap pulksten 10 pie Centrālās stacijas pulcējās 500 līdz 600 cilvēku, to vidū arī skolotāji un arodbiedrību aktīvisti. Sākumā gājiens nebija atļauts, bet vēlāk policija ļāva tam doties līdz Dienvidu stacijai. Ap pusvienu dienā tur protestētāji no būvžogiem izveidoja barikādi, un policija uzsāka pretuzbrukumu. Pēc pakaļdzīšanās pa Anderlehtes ielām policija apturēja vienu grupu Alberta I laukumā un daļu dalībnieku aizturēja.

Pēcpusdienā nemieri atsākās. Policija paziņoja, ka aptuveni 300 jauniešu grupa devās uz Biržas laukuma pusi, pa ceļam tika sabojāta automašīna, aizdedzināti atkritumu konteineri un skrejriteņi. Marolu kvartālā izsistas Sociālistiskās partijas Briseles federācijas mītnes logu stikli, bet Kerelas laukumā degušas trīs automašīnas, tāpēc uz laiku evakuēja tuvējo ēku. Sadursmēs Albertīnas laukumā pie Centrālās stacijas policija aizturēja desmit cilvēkus. Pēc policijas teiktā, grupā bijis daudz nepilngadīgo.

Nemieri traucēja sabiedrisko transportu. Briseles satiksmes uzņēmums STIB pēc policijas lūguma pilnībā slēdza metro stacijas Lemonnier, Bourse un Anneessens, bet daļēji nepieejamas bija De Brouckère, Dienvidu stacijas un Hôtel des Monnaies stacijas. Pārtraukta bija arī vairāku autobusu un tramvaju līniju kustība.

Mediji protestētāju motīvus apraksta atšķirīgi. Aģentūra Reuters raksta, ka Beļģijas studentu organizācijas iebilst pret pieaugošajām izglītības izmaksām un reformām, kas, viņuprāt, padarīs augstāko izglītību grūtāk pieejamu, un ka nemierus daļēji iedvesmojuši protesti kaimiņos Francijā. Gājiena dalībnieki skandēja antifašistiskus saukļus un iebilda pret policijas rīcību un federālās valdības politiku. Izdevums The Brussels Times savukārt norāda, ka pūli lielākoties veidoja antifašistu aktīvisti, nevis iepriekšējo nedēļu skolu protestu dalībnieki.

Jaunais protests tika izsludināts pēc 9. oktobra arodbiedrību demonstrācijas, kuras laikā arī notika jauniešu un policijas sadursmes. Sestdien protestēja arī Ljēžā, kur no rīta pie Gijemēnas stacijas pulcējās 200 līdz 250 cilvēku, lai iebilstu pret taupības pasākumiem un izglītības reformām. Pēcpusdienā policija tur ielenca aptuveni 30 protestētāju un izmantoja ūdensmetēju. Tajā pašā dienā plaši protesti pret dzīves dārdzību notika arī Francijā, kur līdz pēcpusdienas vidum aizturēti 272 cilvēki.