Broadcom un Intel vadītāji: MI uzplaukumu var bremzēt kapitāla trūkums, nevis čipi

Divu lielāko pusvadītāju uzņēmumu vadītāji pirmdien, 12. oktobrī, Singapūrā brīdināja, ka mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūras izaugsmi tuvākajos gados var ierobežot nevis tehnikas, bet naudas trūkums. Broadcom izpilddirektors Hoks Tans un Intel izpilddirektors Lips-Bu Tans to teica paneļdiskusijā pirmajā DBS bankas rīkotajā konferencē Asia Future Forward, ko vadīja DBS izpilddirektore Tana Su Šana.

Hoks Tans sacīja, ka par lielāko ierobežojumu varētu kļūt tieši kapitāls. Pēc viņa teiktā, nozare pēdējos divos gados vairākkārt saskārusies ar dažādiem trūkumiem, taču tos ikreiz pārvarējusi. Atmiņas mikroshēmu deficīts pēc gada varētu izskatīties citādi, bet silīcija plākšņu trūkums varētu mazināties ap 2028. gadu. Jautājums par aizņemšanās izmaksām diskusijā parādījās saistībā ar ilgtermiņa obligāciju ienesīguma kāpumu, kas sadārdzina datu centru un čipu iepirkumu finansēšanu.

Lips-Bu Tans piekrita, ka galvenie izaicinājumi ir kapitāls un tā cena, bet ilgākā termiņā investori gribēs redzēt ieguldījumu atdevi. Viņš uzsvēra, ka uzņēmumiem MI jāizmanto tā, lai tas dotu reālu labumu, piemēram, efektivitāti vai jaunus biznesa modeļus. Viņš salīdzināja MI vilni ar internetu, kas radīja tādas platformas kā Amazon un Netflix, un pauda viedokli, ka arī šoreiz uzvarēs tie, kas spēs radīt vērtību uzņēmumiem.

Neviens no vadītājiem nepareģoja tuvu lejupslīdi. Hoks Tans teica, ka pieprasījums pēc skaitļošanas infrastruktūras pašlaik pārsniedz piedāvājumu un šī nelīdzsvarotība varētu saglabāties līdz 2029. gadam un, iespējams, arī 2030. gadā. Intel vadītājs sacīja, ka nākamajos divos līdz trīs gados būtisku palēnināšanos neparedz.

Tajā pašā laikā abi norādīja uz riskiem. Hoks Tans brīdināja, ka pieprasījums var mazināties, ja uzņēmumi un sabiedrība jaunākos MI modeļus apgūs lēnāk, nekā gaidīts, vai ja modeļu spēju uzlabošanās apstāsies. Lips-Bu Tans kā papildu problēmu minēja darbaspēka trūkumu: pēc viņa teiktā, pusvadītāju nozarē nonāk tikai 3 % inženierzinātņu absolventu, bet nozarei vajadzīgi vismaz ap 150 000 inženieru.

Diskusija norisinās laikā, kad lielie tehnoloģiju uzņēmumi un MI modeļu izstrādātāji iegulda milzu summas datu centros, čipos un energoinfrastruktūrā. Abu vadītāju teiktais rāda, ka debates nozarē pakāpeniski pāriet no jautājuma par to, kā iegūt pietiekami daudz skaitļošanas jaudas, uz jautājumu, kā šo paplašināšanos finansēt un vai tā atmaksāsies.