Intel akcijas krīt par gandrīz trešdaļu, MI tēriņu bažas velk lejup tehnoloģiju biržu

ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijas piektdien, 30. oktobrī, strauji kritās jau otro dienu pēc kārtas. Lielāko kritumu piedzīvoja čipu ražotājs Intel, kura akciju cena tirdzniecības laikā saruka aptuveni par 29–31 %. CNBC norāda, ka uzņēmumam tā varētu būt sliktākā diena kopš 1974. gada, bet Reuters ziņo, ka Intel bija ceļā uz lielāko vienas dienas kritumu savā vēsturē.

Kritumu izraisīja Intel ceturtdien publiskotais trešā ceturkšņa pārskats un nākamā ceturkšņa prognoze. Uzņēmums sagaida 15–16 miljardu dolāru ieņēmumus, kamēr analītiķi, pēc LSEG datiem, bija gaidījuši 17,1 miljardu. Intel finanšu direktors Deivids Zinsners brīdināja, ka datoru tirgus palēninājums turpināsies vismaz līdz nākamā gada pirmās puses beigām, un atzina, ka šogad uzņēmums iztērēs vairāk naudas, nekā nopelnīs. Vadītājs Lips-Bu Tans kā problēmas minēja ražošanas grūtības, komponentu trūkumu un atmiņas mikroshēmu deficītu, kas mazina pieprasījumu pēc datoriem.

Intel kritums ietekmēja visu pusvadītāju nozari. NBC News ziņoja, ka Filadelfijas pusvadītāju indekss pēcpusdienā bija sarucis par 9 %, bet AMD, Arm, Qualcomm un Marvell akcijas par aptuveni 12 %. Kritās arī Nvidia, kā arī serveru ražotāji Dell un HP. Tehnoloģiju uzņēmumu indekss Nasdaq Composite, pēc BBC un NBC News datiem, dienas laikā zaudēja vairāk nekā 3 %.

Investoru noskaņojumu jau iepriekšējā dienā bija iedragājis Alphabet. Google mātesuzņēmuma akcijas ceturtdien piedzīvoja sliktāko dienu tā vēsturē, kritoties vairāk nekā par 12 %. Piektdien kritās arī Amazon akcijas pēc tam, kad uzņēmums neattaisnoja prognozes, bet saglabāja plānu šogad kapitālieguldījumiem tērēt ap 220 miljardiem dolāru, galvenokārt mākoņpakalpojumu un MI datu centriem. Vadītājs Endijs Džesijs norādīja, ka 2027. gadā tēriņi būs vēl ievērojami lielāki.

Kritums atklāj investoru pieaugošās šaubas par MI uzplaukumu. Lielie tehnoloģiju uzņēmumi datu centros iegulda simtiem miljardu dolāru, bet to peļņa ne vienmēr atbilst gaidītajam. Tas raisa bažas, ka MI tirgū varētu būt izveidojies burbulis. CNBC raksta, ka daudzas ar MI saistītās akcijas jau ir lāču tirgū vai tuvu tam, kaut gan plašais S&P 500 indekss joprojām ir tikai dažus procentus zem rekorda.

Intel kritums ir smags trieciens arī ASV valdībai, kurai pirms vairāk nekā gada tika piešķirta 10 % daļa uzņēmumā. Pēc CNBC aprēķiniem, šīs daļas vērtība piektdien saruka par aptuveni 12 miljardiem dolāru. Galīgie dienas rezultāti būs zināmi pēc biržas slēgšanas Ņujorkā, un nākamnedēļ investori sekos līdzi citu tehnoloģiju uzņēmumu ceturkšņa pārskatiem.