Bulgārijā notiek prezidenta vēlēšanas, aptaujas paredz Jotovas un Gjurova otro kārtu

Bulgārijā svētdien, 25. oktobrī, notiek prezidenta vēlēšanas, kurās balsstiesīgi aptuveni 6,59 miljoni pilsoņu, tostarp 46 001 pirmreizējais vēlētājs. Iecirkņi atvērti no plkst. 7 līdz 20 pēc vietējā laika, bet, ja pie tiem vēl būs rindas, balsošanu drīkst pagarināt līdz plkst. 21. Ievēlētais valsts galva amatu sāks pildīt 2027. gada janvārī uz piecu gadu termiņu.

Vēlēšanu zīmē ir 27 prezidenta un viceprezidenta kandidātu pāri. Tas ir vairāk nekā jebkad kopš tiešo prezidenta vēlēšanu ieviešanas, iepriekšējais lielākais skaits bija 23 kandidāti 2021. gadā. Tomēr cīņa faktiski notiek starp trim politiķiem: prezidenti Ilianu Jotovu, bijušo pagaidu premjerministru Andreju Gjurovu un nacionālistiskās partijas «Atdzimšana» vadītāju Kostadinu Kostadinovu.

Jotova prezidentes amatā ir kopš janvāra, kad atkāpās Rumens Radevs, kurš tagad ir premjerministrs. Viņa kandidē kā neatkarīgā kandidāte ar valdošās partijas «Progresīvā Bulgārija» atbalstu. Gjurovu atbalsta prorietumnieciskās opozīcijas partijas, un viņš kampaņā uzsvēris, ka prezidentam jābūt reālam valdības līdzsvaram. Kostadinovs aicina Bulgāriju pasludināt aktīvu neitralitāti un pārtraukt ieroču piegādes Ukrainai.

Pēdējās aptaujas visas liek Jotovu pirmajā vietā, lai gan atšķirības starp tām ir būtiskas. Aģentūras Market Links pētījumā televīzijai bTV viņai ir 47,3 % izšķīrušos vēlētāju atbalsta, Gjurovam 30,6 % un Kostadinovam 10,3 %. Gallup International Balkan dati ir attiecīgi 43,2 %, 29,7 % un 12,4 %, savukārt Alpha Research Jotovai uzrāda 41,1 % un Gjurovam 28,3 %. Vairākas aptaujas rāda, ka plaisa starp abiem līderiem kampaņas laikā sarukusi.

Lai uzvarētu jau pirmajā kārtā, Bulgārijas konstitūcija prasa ne tikai vairāk nekā pusi derīgo balsu, bet arī to, lai vēlēšanās piedalītos vairāk nekā puse balsstiesīgo. Aptauju veicēji prognozē aktivitāti ap 38–39 %, tāpēc otrā kārta tiek uzskatīta par praktiski neizbēgamu. Tā notiktu 1. novembrī starp diviem visvairāk balsu ieguvušajiem kandidātu pāriem.

Kampaņā dominējuši ekonomiskās grūtības un karš Ukrainā, tostarp dronu uzbrukumi kuģiem Melnajā jūrā. Vēlēšanas ir arī pirmā lielā pārbaude premjerministra Radeva partijai kopš tās uzvaras aprīļa parlamenta vēlēšanās.

Balsošana lielākajā daļā iecirkņu notiek ar balsošanas mašīnām: tās izmantotas visur, kur reģistrēti vairāk nekā 300 vēlētāju, kopā 11 622 iekārtas. Ārvalstīs atvērti 613 iecirkņi 60 valstīs. Centrālajai vēlēšanu komisijai rezultāti jāpaziņo 48 stundu laikā pēc iecirkņu slēgšanas, bet pirmie aptauju dati pie iecirkņiem drīkst tikt publiskoti tikai pēc plkst. 20.