Burkinafaso parlaments vienbalsīgi atjauno nāvessodu par terorismu un nodevību

Burkinafaso likumdevēja visi 71 deputāts otrdien, 20. oktobrī, vienbalsīgi pieņēma jaunu Kriminālkodeksu, ar kuru Rietumāfrikas valstī atkal ievieš nāvessodu. Par balsojumu paziņoja tieslietu ministrs Edaso Rodrigs Bajala, un ziņu apstiprināja arī ministrijas paziņojums.

Saskaņā ar ministra teikto un valsts ziņu aģentūras AIB sniegto informāciju nāvessods draud izdarītājiem un līdzdalībniekiem terorisma aktos, spiegošanā un valsts nodevībā, kā arī par tēva vai mātes slepkavību. Tāds pats sods paredzēts par novecojušu vai aizliegtu produktu ievešanu, ja tā izraisījusi kāda nāvi. Ministrija skaidro, ka kodeksa mērķis ir stiprināt sabiedrisko kārtību, nostiprināt nācijas pamatvērtības un garantēt cilvēku un īpašuma drošību.

Jaunais kodekss bargāk soda arī par daudziem citiem pārkāpumiem. Kā ziņo RFI, par valsts līdzekļu piesavināšanos noteiktā apmērā varēs piespriest mūža ieslodzījumu un naudas sodu trīskāršā izkrāptās summas apmērā, ievērojami palielināti naudas sodi kopumā, pastiprinātas sankcijas ceļu satiksmē un ieviesti jauni noziedzīgi nodarījumi informācijas tehnoloģiju jomā. Kodekss arī atkārtoti apstiprina viendzimuma attiecību kriminalizāciju.

Nāvessods Burkinafaso tika atcelts 2018. gadā demokrātiski ievēlētā prezidenta Roša Marka Kristiāna Kaboré laikā. Pēc organizācijas Human Rights Watch datiem, pēdējā zināmā nāvessoda izpilde valstī notika 1988. gadā. Huntas vadītājs kapteinis Ibrahims Traore, kurš varu pārņēma 2022. gadā, jau bija izziņojis nodomu sodu atjaunot, un ministru padome attiecīgu likumprojektu apstiprināja pagājušā gada decembrī.

Cilvēktiesību organizācijas, tostarp Amnesty International un Human Rights Watch, toreiz plānu kritizēja kā represīvu un vērstu pret citādi domājošajiem. Huntu jau iepriekš apsūdzēja cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu aizturēšanā, un šogad tā likvidēja visas politiskās partijas un atcēla likumus, kas regulēja to darbību.

Burkinafaso, kurā dzīvo ap 23 miljoniem cilvēku, jau ilgstoši cīnās ar bruņotiem grupējumiem, kas saistīti ar „al Qaeda” un „Islāma valsti”. Gan valdības spēki, gan „al Qaeda” atbalstošais grupējums JNIM apsūdzēti kara noziegumos. Human Rights Watch šogad ziņoja, ka no 2023. līdz 2025. gadam valdības spēki nogalinājuši vairāk nekā divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā džihādisti.