Citadele aptauja: finanšu stāvokļa pasliktināšanos jūt jau 35 % Latvijas iedzīvotāju

Latvijas iedzīvotāju vērtējums par savām finansēm trīs mēnešu laikā ir manāmi pasliktinājies. Bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat oktobrī veiktajā aptaujā 35 % respondentu norādīja, ka viņu personīgā finanšu situācija pēdējā ceturksnī ir kļuvusi sliktāka. Jūlija aptaujā šādu atbildi sniedza 25 %.

Tas ir svarīgi, jo mainās ne tikai vērtējums par pagātni, bet arī pārliecība par tuvāko nākotni. To iedzīvotāju daļa, kuri jūtas droši, ka tiks galā ar savu budžetu nākamajos trīs mēnešos, Latvijā samazinājās no 66 % jūlijā līdz 56 % oktobrī. Pēc bankas datiem, tas ir straujākais šāda rādītāja kritums Baltijā. Vēl jūlijā Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā bija pārliecinātākie reģionā.

Visbiežāk par pasliktināšanos ziņo vīrieši un jaunieši līdz 29 gadu vecumam: abās grupās šis rādītājs oktobrī bija 39 %. Savukārt par spēju segt ziemas tēriņus visvairāk raizējas vidējā vecuma iedzīvotāji un seniori. To cilvēku daļa, kuru finanses uzlabojušās, sarukusi līdz 10 %, kas ir par 6 procentpunktiem mazāk nekā jūlijā. 55 % aptaujāto teica, ka situācija nav mainījusies, bet arī šī daļa ir samazinājusies par pieciem procentpunktiem.

Kaimiņvalstīs tendence ir līdzīga. Igaunijā par sliktāku finanšu stāvokli ziņoja 40 % respondentu, Lietuvā 26 %, un abās valstīs rādītājs kopš jūlija pieaudzis par 7 procentpunktiem. Tomēr Lietuvā pārliecība par spēju pārvaldīt savu budžetu pat pieaugusi, un gandrīz septiņi no desmit iedzīvotājiem jūtas droši par nākamo ceturksni. Igaunijā šī pārliecība, tāpat kā Latvijā, ir mazinājusies.

Citadele pārmaiņas skaidro ar rudens sezonu, kad aktuālāki kļūst dzīves dārdzības un komunālo maksājumu jautājumi, kā arī ar ģeopolitisko nenoteiktību un degvielas cenu svārstībām. Banka uzskata, ka Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju piesardzība un zemā pašpaļāvība var bremzēt turpmāko ekonomisko aktivitāti.

Rezervju trūkums šo jutīgumu pastiprina. Oktobra sākumā Citadele norādīja, ka mājsaimniecību uzkrājumu līmenis Latvijā ir 4,9 %, Igaunijā 7,3 % un Lietuvā 7,6 %, bet eirozonā vidēji 14,4 %. Ar tik nelielu drošības spilvenu negaidīti izdevumi vai ienākumu kritums daļai ģimeņu var ātri kļūt par nopietnu problēmu.

Aptauja oktobrī notika tiešsaistē, un katrā Baltijas valstī tika aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Banka šādu aptauju veic regulāri, tāpēc nākamie dati rādīs, vai noskaņojums ziemā turpinās pasliktināties.