Citadele aptauja: 62 % iedzīvotāju drošībai vajadzīga alga virs 2000 eiro neto

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālo drošību saista ar ienākumiem, kas krietni pārsniedz valsts vidējo algu. Bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat oktobrī veiktajā aptaujā 62 % respondentu atzina, ka justos droši tikai tad, ja viņu ikmēneša alga pēc nodokļu nomaksas būtu lielāka par 2000 eiro. Vairāk nekā ceturtdaļa jeb 27 % uzskata, ka vajadzīgi pat vairāk nekā 3000 eiro mēnesī.

Tas ir svarīgi, jo plaisa starp gaidām un reālajiem ienākumiem joprojām ir liela. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga par pilnas slodzes darbu bija 1886 eiro, bet neto alga 1401 eiro. Gada laikā bruto alga pieauga par 4,3 %, taču, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas kāpums bija tikai 1,1 %.

Visbiežāk aptaujātie minēja summu no 2001 līdz 3000 eiro: 25 % justos droši ar 2001–2500 eiro, bet 22 % ar 2501–3000 eiro. Ar 3001–4000 eiro pietiktu 15 % respondentu, savukārt 12 % vajadzētu vairāk nekā 4000 eiro. Mazākas summas izvēlējās retāk: 18 % pietiktu ar 1501–2000 eiro, bet 7 % ar ienākumiem līdz 1500 eiro.

Atbildes atšķiras pēc vecuma un reģiona. Jaunieši no 18 līdz 29 gadiem visbiežāk minēja 2001–3000 eiro (56 %), bet 40–49 gadus vecie biežāk nekā citi norādīja 3001–4000 eiro (21 %). Vecākajā grupā no 60 līdz 74 gadiem 32 % vajadzētu vairāk nekā 3000 eiro, bet tikpat lielai daļai pietiktu ar algu līdz 2000 eiro. Augstākās gaidas ir Rīgas reģionā, kur 32 % vajadzētu vairāk nekā 3000 eiro un 16 % vairāk nekā 4000 eiro. Latgalē un Vidzemē katrs trešais justos droši ar ienākumiem līdz 2000 eiro.

Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidroja, ka finansiālā drošība nozīmē arī iespēju veidot uzkrājumus neparedzētiem izdevumiem un atļauties mājokli. Tieši mājoklis Rīgā un tās apkārtnē esot lielākā izdevumu pozīcija, tāpēc rīdzinieku gaidas ir visaugstākās. Viņš arī norādīja, ka vidējā alga neatspoguļo tipiska strādājošā situāciju, jo puse strādājošo saņem vidēji 1168 eiro neto.

Mājsaimniecību budžetu šogad noslogo degvielas un mājokļa izmaksas. Septembrī gada inflācija bija 3,2 %, un degviela gada laikā sadārdzinājās par 35,3 %, kamēr pārtika un bezalkoholiskie dzērieni kļuva lētāki par 4,8 %. Purgailis prognozē, ka, inflācijai saglabājoties mērenai, reālie ienākumi turpinās pakāpeniski augt, taču drošības sajūta, visticamāk, uzlabosies lēnāk nekā algu statistika.

Aptauja veikta 2026. gada oktobrī, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.