Darba devēji aicina pārskatīt Arhitektūras likumu un kritizē obligātos konkursus

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta Arhitektūras likumprojekta tālāku virzību tādā redakcijā, kāda tā ir pašlaik. Vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai organizācija aicina likumprojektu konceptuāli pārskatīt un vispirms veikt pilnvērtīgu tā tiesiskās un ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, pirmdien ziņoja aģentūra LETA.

Iebildumi skar likumu, kas jau ir ceļā uz galīgo pieņemšanu. Kultūras ministrijas izstrādāto projektu valdība apstiprināja 8. septembrī, bet Saeima 8. oktobrī to pirmajā lasījumā atbalstīja ar 79 balsīm, pretiniekiem nebija. Atbildīgā komisija nolēma projektu virzīt steidzamības kārtā, tāpēc tas vēl jāpieņem tikai otrajā lasījumā.

LDDK neapšauba paša likuma mērķi, proti, veicināt kvalitatīvu un ilgtspējīgu arhitektonisko vidi. Tomēr darba devēji uzskata, ka jaunās prasības un ierobežojumi būvniecības procesā nav pietiekami izvērtēti no samērīguma un ekonomiskās ietekmes viedokļa. Organizācijas ieskatā nav arī pamatots, kāpēc jāpaplašina profesionālās pašpārvaldes pilnvaras un jāievieš jauni komercdarbības ierobežojumi, kā arī nav vērtēts, vai problēmas nevar atrisināt ar jau spēkā esošo teritorijas plānošanas un būvniecības regulējumu.

Lielākā kritika vērsta pret pienākumu noteiktos gadījumos rīkot obligātus arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus. Pēc LDDK aplēsēm viena šāda konkursa rīkošana privātam pasūtītājam izmaksātu vairāk nekā 38 000 eiro, turklāt jārēķinās ar projektu kavēšanos un investīciju sadārdzināšanos. Līdzīgu summu, ap 38 tūkstošiem eiro, jau iepriekš minēja Ekonomikas ministrija. Tās Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane TV3 norādīja, ka vēl lielāks slogs varētu būt nekustamo īpašumu attīstības procesa pagarināšanās.

Darba devēji iebilst arī pret normu, ka pilsētas arhitekta atzinums būvvaldei būtu saistošs, jo nav skaidri noteikti šāda atzinuma kritēriji, termiņi un vieta būvniecības procesā. LDDK neatbalsta arī ieceri ierobežot apzīmējuma „arhitektu birojs” lietošanu ar prasībām uzņēmuma kapitāldaļu struktūrai un Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijas piekrišanu, jo tas varētu ierobežot konkurenci un apgrūtināt investīciju piesaisti. Organizācija norāda arī uz riskiem kolēģijas pilnvaru apjomā, disciplinārās atbildības regulējumā un pārejas noteikumos.

Likuma atbalstītāji to vērtē citādi. Kultūras ministrija uzsver, ka likums nostiprinās pilsētas arhitekta institūciju un kvalitātes principus būvētajā vidē un kalpos kā ilgtermiņa publisko un privāto investīciju kvalitātes kontrole. Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Dace Kalvāne TV3 lēsa, ka konkursu skaits varētu pieaugt aptuveni par pieciem līdz astoņiem, augstākais desmit.

LDDK aicina komisiju pieprasīt likumprojekta tiesisko un ekonomisko izvērtējumu, tostarp Konkurences padomes viedokli par paredzētajiem konkurences ierobežojumiem un arhitektu pašpārvaldes pilnvarām. Lai likums stātos spēkā, Saeimai tas vēl jāpieņem otrajā lasījumā.