Valdība noraida obligātu autoservisu sertificēšanu Latvijā, rosina stiprināt uzraudzību

Valdība otrdien, 10. novembrī, sēdē pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto atbildes vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai. Tajā secināts, ka Latvijā nav jāveido ne obligāta autoservisu sertificēšana, ne jauna kvalifikācijas sistēma. Ministru kabineta ieskatā ēnu ekonomiku autoservisu nozarē efektīvāk var mazināt, pastiprinot jau esošo uzraudzību un palielinot uzraugošo iestāžu kapacitāti.

Lēmums ir svarīgs mazajām un vidējām darbnīcām, kā arī auto īpašniekiem. Rudenī Saeimas apakškomisijas iecere ieviest nozarē stingrāku kārtību raisīja jautājumus, vai tā skars arī mazos servisus, kur par darbu bieži norēķinās skaidrā naudā. Valdības atbilde nozīmē, ka valdība pašlaik negatavo jaunas obligātas prasības visiem servisiem.

Apakškomisija ar 2026. gada 11. jūnija vēstuli aicināja valdību izvērtēt sertificēšanas vai kvalifikācijas sistēmu, piedāvāt efektīvāku uzraudzību un valsts iestāžu datu integrētu izmantošanu nelegālas darbības atklāšanai, kā arī sagatavot likumu grozījumus patērētāju tiesību aizsardzībai un cenu caurspīdīgumam. Priekšlikumus vērtēja EM kopā ar Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Vēstulē norādīts, ka brīvprātīga autoservisu sertifikācija Latvijā jau pastāv: kopš 2006. gada to veic Latvijas autoinženieru asociācija. Tā vairāk paredzēta vidējiem un lielajiem servisiem, jo izmaksā vairāk nekā 1000 eiro un var būt dārgāka atkarībā no sertificējamo darbu skaita. Kvalitāti apliecina arī auto un iekārtu ražotāju sertifikāti. Konsultācijās nav izdevies vienoties, kura iestāde būtu atbildīga par obligātu sistēmu. VID un Satiksmes ministrija to nesaskata savā kompetencē.

Valdība noraida arī ideju par obligātu pieņemšanas un nodošanas aktu katram remontam. Vēstulē atzīts, ka šāds dokuments varētu atvieglot strīdu risināšanu ar klientu. Tomēr visiem darbiem, arī nelieliem un steidzamiem, tas radītu nesamērīgu administratīvo slogu, īpaši maziem servisiem. Turklāt patērētāju tiesību normas attiecas tikai uz fiziskām personām, nevis uzņēmumiem.

Uzraudzība paliek esošajām iestādēm. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga servisu darbu ar privātpersonām, bet VID kontrolē nodokļu nomaksu un grāmatvedības prasību ievērošanu. Servisiem jau tagad jābūt reģistrētiem komercreģistrā un nodokļu maksātāju reģistrā, bet atkarībā no pakalpojumiem arī C kategorijas piesārņojošo darbību reģistrā. EM ar nozari un iestādēm par autoservisu sakārtošanu konsultējas kopš 2024. gada. Valdības atbilde tagad nonāks apakškomisijā, kas lems, vai jautājumu turpināt.