Eiropas Komisija rosina Frontex pārvērst par ES galveno izraidīšanas aģentūru

Eiropas Komisija 27. oktobrī Briselē nāca klajā ar priekšlikumu būtiski paplašināt ES Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex pilnvaras. Iecere ir padarīt aģentūru par galveno ES iestādi to cilvēku atgriešanā, kuriem nav tiesību uzturēties Savienībā, kā arī dot tai iespēju ātrāk iesaistīties krīzēs pie ārējām robežām. Priekšlikums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ES Padomē.

Komisijas skatījumā reforma vajadzīga, jo ārējās robežas pārbauda mainījusies drošības situācija. Iekšlietu un migrācijas komisārs Magnuss Brunners žurnālistiem sacīja, ka Frontex jākļūst par centrālo ES dalībnieku izraidīšanā un jāspēj reaģēt 24 stundu laikā. Aģentūra Reuters norāda, ka priekšlikums ir atbilde uz šīs vasaras notikumiem Spānijas anklāvā Seūtā, kur jūlija beigās no Marokas ieradās vairāk nekā 72 000 cilvēku, lielākā daļa no kuriem vēlāk aizgāja.

Pēc Komisijas plāna Frontex pastāvīgais korpuss pakāpeniski pieaugtu līdz 30 000 darbiniekiem. Tajā ietilptu jauna Eiropas robežu un atgriešanas rezerve ar 17 000 amatpersonām, kuras paliktu dalībvalstu rīcībā un tiktu izsauktas pēc vajadzības. Turklāt divkāršotos aģentūras pašas darbinieku skaits, un saglabātos jau esošie 7000 no dalībvalstīm norīkotie darbinieki. Izdevums Politico atgādina, ka 2026. gada sākumā korpusā bija ap 7800 cilvēku un mērķis līdz 2027. gadam bija 10 000. Rezerves modelis ļautu valstīm nezaudēt savus robežsargus brīžos, kad tie vajadzīgi mājās.

Izraidīšanas jomā Frontex iegūtu atsevišķu Atgriešanas koordinācijas centru un atbalstītu visu procesu no brīvprātīgas atgriešanās konsultācijām līdz reintegrācijai. Aģentūra varētu palīdzēt organizēt arī cilvēku nosūtīšanu no vienas trešās valsts uz citu, ja ar attiecīgo valsti būs noslēgts līgums un tiks ievērotas pamattiesības.

Krīžu gadījumiem paredzēti ātrās reaģēšanas spēki, kurus pēc dalībvalsts lūguma varētu izvietot ļoti īsā laikā, un tiešsaistes uzraudzības centrs, kas sekotu publiski pieejamam saturam sociālajos tīklos. Dalībvalstīm būtu pienākums 24 stundu laikā ziņot par notikumiem, kas var būtiski ietekmēt ES robežas. Frontex arī varētu iegādāties un nomāt aprīkojumu un rīkot kopīgus iepirkumus, tostarp digitāliem un MI rīkiem.

Vienlaikus Komisija ierosināja atsevišķu regulu, kas digitalizētu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procedūras ar vienotu saskarni. Tā papildinātu jauno Atgriešanas regulu, kas stājās spēkā 16. oktobrī.

Priekšlikums izpelnījies kritiku. Reuters vēsta, ka tas sašaurinātu aģentūras iekšējā tiesību uzrauga darbu, jo sūdzības nodotu izskatīt valstu iestādēm. Zaļo deputāte Tineke Strika pārmeta Komisijai piekāpšanos populismam un brīdināja, ka Frontex var kļūt par Eiropas versiju ASV imigrācijas dienestam ICE.