Ekonomisti: pārtikas cenas Latvijā mazinātu stiprāka konkurence un eksports

Latvijā pārtikas cenas kopumā ir tuvu Eiropas Savienības vidējam līmenim, tomēr dažās produktu grupās tās ir vienas no augstākajām Eiropā. Par iemesliem un iespējamiem risinājumiem trešdien, 4. novembrī, sprieda ekonomisti, nozaru pārstāvji un eksperti Konkurences padomes rīkotajā pasākumā Konkurences tiesību nedēļas ietvaros.

Tēma ir svarīga ikvienam pircējam, jo pārtika veido nozīmīgu daļu mājsaimniecību izdevumu. Diskusijā izskanēja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cenas turas salīdzinoši augstā līmenī, ir nepietiekama konkurence mazumtirdzniecībā.

Pēc Eurostat datiem par 2025. gadu Latvijā bija augstākais eļļu un tauku cenu līmenis Eiropas Savienībā; plašākā Eiropas salīdzinājumā dārgāka bija tikai Šveice. Kā liecina "Luminor" bankas pētījums, uz ko atsaucās Latvijas Radio, ES vidējam līmenim tuvu ir dārzeņu, kā arī augļu un ogu cenas, kuras ietekmē samazinātā PVN likme. Turpretī dārgo produktu sarakstā bez eļļām un taukiem ir arī bezalkoholiskie dzērieni un piens. "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka grūti noticēt tam, ka Latvijā piens ir dārgāks nekā Somijā.

Tajā pašā laikā cenas pēdējos mēnešos sarūk. Strautiņš norādīja, ka septembrī Latvijā bija otrs lielākais pārtikas cenu kritums ES aiz Zviedrijas, un abās valstīs mainītas PVN likmes. Viņš gan piebilda, ka statistiku var ietekmēt arī tirgotāju stratēģija, piemēram, atteikšanās no akcijām par labu pastāvīgi zemākām cenām. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula diskusijā sacīja, ka cenu kritums jau redzams tajās produktu grupās, kurām šovasar piemērots samazinātais PVN, bet precīzākas prognozes banka publiskos decembrī.

Runājot par konkurenci, Strautiņš atgādināja, ka ilgu laiku tirgū dominēja divi lieli tīkli – "Maxima" un "Rimi". Situāciju mainīja "Lidl" ienākšana pirms dažiem gadiem, bet tagad arī reģionos spēcīgais "top!" paplašina savu daļu Rīgā un tās apkārtnē. Eksperti uzskata, ka tirgū joprojām būtu vieta vēl kādam jaunam dalībniekam.

Otrs ceļš uz zemākām cenām ir ražotāju pusē. Lielāki ražošanas apjomi un jauni eksporta tirgi ļauj samazināt izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Kā piemēri diskusijā minēti zivju pārstrādātājs "Karavela", "Orkla" rūpnīca Ādažos un siera ražotne Bauskā. Šobrīd izaugsmi bremzē darbaspēka trūkums, tomēr pēdējo divu līdz trīs gadu laikā pārtikas ražošana Latvijā pēc ilgākas stagnācijas atkal sākusi augt straujāk.