Pēc pārtikas PVN samazināšanas lietuvieši Latvijā pārtikai tērē vairāk; ekonomisti brīdina par budžeta izmaksām

Pēc tam, kad Latvija no 2026. gada 1. jūlija uz gadu samazināja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21% līdz 12% olām, maizei, pienam un svaigai putnu gaļai, Lietuvas mediji un banku karšu dati fiksē pieaugumu lietuviešu tēriņiem pārtikai Latvijā. Portāls LA.LV sestdien, 10. oktobrī, apkopojis šo tendenci un ekonomista vērtējumu.

Bankas «Revolut» Lietuvas klientu karšu dati, ko banka dalījusies ar medijiem, rāda: jūnijā, pirms atlaides, lietuvieši Latvijā pārtikai iztērējuši aptuveni 220 000 eiro, jūlijā — ap 313 000 eiro, bet augustā — ap 320–330 000 eiro. Atsevišķos lielākajos Latvijas veikalu tīklos tēriņu kāpums pret jūniju bijis desmitiem procentu.

Lietuvas portāls «Lrytas.lt» oktobra sākumā ziņoja, ka Daugavpilī un pierobežā arvien biežāk redzamas automašīnas ar Lietuvas numurzīmēm; pircēji iegādājas ne tikai degvielu, bet arī pārtiku un citas preces. «Norfa» vadītājs Dainis Dundulis Lietuvas medijos atzinis, ka samazinātais PVN Latvijā aizvilinājis daļu Lietuvas pircēju.

Cenu salīdzinājumi tomēr nav viennozīmīgi. «TV3.lt» un NRA.lv atspoguļotā 15 produktu groza pārbaude «Rimi» veikalos liecināja, ka kopumā Lietuva joprojām bija aptuveni 7,5% lētāka, lai gan piens Latvijā bija būtiski lētāks. Tātad ieguvums atkarīgs no konkrētā groza un no tā, vai brauciens jau notiek degvielas vai citu iemeslu dēļ.

Ekonomists Pēteris Strautiņš LA.LV skaidro, ka lietuvieši un igauņi iepirkties Latvijā braukuši arī agrāk — tostarp pēc alkohola un būvmateriāliem —, un ka lietuviešiem bieži izdevīgāks galamērķis joprojām ir Polija. Viņš vērtē, ka papildu pārtikas PVN samazinājums valstij 2026. gada otrajā pusē izmaksā ap 30 miljoniem eiro.

Strautiņš brīdina pret nodokļu konkurences saasināšanu Baltijā: valstīm jau ir budžeta deficīti un aizsardzības izdevumi, tāpēc selektīvas PVN atlaides un izņēmumi sarežģī sistēmu un var novērst uzmanību no produktivitātes un ienākumu celšanas. Viņš norāda, ka kaimiņvalstu sekošana Latvijas piemēram nav vēlama.

Latvijā turpinās diskusijas par to, vai samazināto likmi vajadzētu paplašināt, piemēram, uz sieru, krējumu un biezpienu. Atlaide pašreizējām produktu grupām ir noteikta uz gadu, un tās ilgtermiņa ietekmi uz cenām un budžetu vēl vērtēs.