Enrike Vila-Matass saņem Spānijas Nacionālo literatūras balvu par mūža darbu

Barselonā dzimušais rakstnieks Enrike Vila-Matass (Enrique Vila-Matas) ir 2026. gada Nacionālās spāņu literatūras balvas (Premio Nacional de las Letras Españolas) laureāts. Žūrija lēmumu pieņēma otrdien, 27. oktobrī, un to paziņoja Spānijas Kultūras ministrija. Balvas apmērs ir 50 000 eiro.

Šī ir viena no Spānijas nozīmīgākajām literatūras balvām. To piešķir nevis par vienu grāmatu, bet par visu autora literāro darbu jebkurā no Spānijas valodām, ja rakstnieka veikums uzskatāms par mūsdienu spāņu literatūras daļu. Iepriekšējā gadā balvu saņēma dzejniece Marija Viktorija Atensija, bet agrāk to ieguvuši arī Manuels Rivass, Rosa Montero un Bernardo Atšaga.

Žūrija savā pamatojumā uzsvēra Vila-Matasa izšķirošo ietekmi uz mūsdienu prozu, viņa ieguldījumu Borhesa tradīcijā spāņu valodā, formas oriģinalitāti un uzticību Servantesa metafikcijas garam. Pēc žūrijas vērtējuma, rakstnieks savos darbos izdzēš robežu starp realitāti un izdomu, šaubas padara par metodi un lasīšanu par piedzīvojumu. Žūrija viņu nosauca arī par vienu no starptautiski atzītākajiem spāņu autoriem.

Žūriju vadīja Kultūras ministrijas Grāmatu, komiksu un lasīšanas ģenerāldirektore Marija Hosē Galvesa Salvadora. Tajā darbojās Spānijas Karaliskās akadēmijas, Galisijas, basku, katalāņu un Valensijas valodas akadēmiju, kā arī rakstnieku, kritiķu, žurnālistu un universitāšu rektoru pārstāvji. Žūrijas sastāvu ministrija apstiprināja jau martā, un kandidatūras varēja iesniegt līdz 7. oktobrim.

Vila-Matass dzimis 1948. gadā Barselonā. Pirms pievērsties prozai, viņš 1968. gadā sāka strādāt kino žurnālā «Fotogramas» un izdevniecībā «Destino», uzņēma divas īsfilmas un filmējās septiņās katalāņu filmās, kuras aizliedza Franko cenzūra. Pirmo īso romānu viņš publicēja 1971. gadā, bet par savu īsto debiju pats uzskata romānu «La asesina ilustrada» (1977), kas sarakstīts Parīzē, mansardā, ko viņš īrēja no rakstnieces Margeritas Disā.

Viņa bibliogrāfijā ir arī romāni par literatūru un rakstīšanu, piemēram, «Bartlbijs un kompānija» («Bartleby y compañía»), kas pievēršas rakstnieka nespējai rakstīt, un «Montāno slimība» («El mal de Montano»). Laikraksts «La Vanguardia», ziņojot par balvu, viņu nosauca arī par Nobela prēmijas kandidātu.