Etiopija ieceļ pagaidu pārvaldi Tigrajā un sola reģionā vēlēšanas pēc sešiem mēnešiem

Etiopijas premjerministra Abija Ahmeda (Abiy Ahmed) birojs piektdien, 16. oktobrī, paziņoja, ka federālā valdība Tigrajas reģionā izveidojusi pagaidu pārvaldi uz sešiem mēnešiem. Tās galvenais uzdevums ir radīt tādus drošības un politiskos apstākļus, lai šajā laikā reģionā varētu notikt brīvas un pārredzamas vēlēšanas. Konkrēts vēlēšanu datums nav nosaukts.

Lēmums seko kaujām, kas atsākās septembrī. Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte (TPLF) 23. septembrī sāka plašu ofensīvu pret valdības spēkiem, taču tika atspiesta un zaudēja savus balstpunktus, tostarp reģiona galvaspilsētu Mekelli. Etiopijas armija un valdību atbalstoša kaujinieku grupa pārņēmusi kontroli pār lielu daļu Tigrajas.

Saskaņā ar valsts ziņu aģentūras ENA publicēto paziņojumu pārvaldi izveidoja ar Ministru padomes noteikumiem pēc Federācijas palātas rezolūcijas. Tai jāatjauno valsts iestāžu darbs un sociālie pakalpojumi, jāsalabo karā sabojātā infrastruktūra, jāpalīdz iekšzemes bēgļiem atgriezties mājās un kopā ar federālajiem drošības spēkiem jāorganizē bruņoto grupējumu atbruņošana un dalībnieku atgriešanās civilajā dzīvē. Ilgtermiņa stratēģiskus lēmumus pārvalde pieņemt nedrīkst, un tā darbosies federālās valdības uzraudzībā. Iecelti pieci vadītāji, tostarp Mekelles mērs Šišajs Amare (Shishay Amare).

Valdības paziņojumā TPLF vadība vainota miera nevēlēšanā un jauna, postoša kara izraisīšanā, kā arī Pretorijas miera līguma īstenošanas kavēšanā. Paziņojumā uzsvērts, ka Tigrajas iedzīvotājiem jāizraujas no konfliktu loka, lai viņi varētu baudīt mieru, pašpārvaldi un attīstību. TPLF pārstāvis uz aģentūras Reuters lūgumu komentēt uzreiz neatbildēja.

Tigraja nebija Adisabebas kontrolē un nepiedalījās jūnija federālajās vēlēšanās, kurās pārliecinoši uzvarēja Abija Labklājības partija. TPLF gadu desmitiem dominēja Etiopijas politikā, līdz Abijs 2018. gadā kļuva par premjerministru. 2020.–2022. gada karā starp Tigrajas spēkiem un federālo armiju, ko atbalstīja Eritrejas karaspēks, pēc aplēsēm gāja bojā aptuveni 600 000 cilvēku. Karu izbeidza 2022. gada miera līgums, taču tā noteikumi raisīja ilgstošu neapmierinātību.

Jaunais konflikts saasinājis arī reģionālo spriedzi. Etiopija pārtraukusi attiecības ar Eritreju un apsūdz to nemiernieku atbalstīšanā, kā arī vaino Ēģipti un Sudānu – visas trīs valstis to noliedz. ANO bēgļu aģentūras dati liecina, ka februārī aptuveni 750 000 Tigrajas iedzīvotāju joprojām bija iekšzemes bēgļi, un reģionu skar arī ar El Ninjo saistīts sausums. Pastāv bažas, ka nemieri var izplatīties ārpus Etiopijas robežām nestabilajā Āfrikas ragā.