Eurostat: Latvijā plastmasas iepakojuma pārstrādes līmenis 2024. gadā augstākais ES

Latvija 2024. gadā plastmasas iepakojuma pārstrādē apsteidza visas pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis. Saskaņā ar Eurostat 22. oktobrī publiskotajiem datiem šeit pārstrādāti 71,0 % no radītajiem plastmasas iepakojuma atkritumiem. Nākamās ierindojās Beļģija ar 58,2 %, Polija ar 56,0 % un Čehija ar 53,7 %.

Rādītājs ir būtisks, jo plastmasa ir viens no grūtāk pārstrādājamajiem iepakojuma veidiem. Visā ES pārstrādāti 42,4 % plastmasas iepakojuma, kas ir nedaudz vairāk nekā 2023. gadā, kad rādītājs bija 41,6 %. Zemākais līmenis bija Dānijā (22,5 %), Somijā (26,9 %) un Francijā (27,4 %). Eurostat metodoloģijā skaidrots, ka plastmasas pārstrādes līmenī ieskaita tikai to materiālu, kas pārstrādāts atpakaļ plastmasā.

Latvijas rezultāts gada laikā ievērojami uzlabojies. Kā vēsta Via Baltica, 2023. gadā plastmasas iepakojuma pārstrādes līmenis Latvijā bija 59,2 %. Kaimiņvalstīs tas 2024. gadā samazinājās: Lietuvā līdz 41,3 % un Igaunijā līdz 40,1 %.

Visu veidu iepakojuma pārstrādē Latvija gan nav līdere. Pēc Eurostat datiem, kopējais iepakojuma pārstrādes līmenis Latvijā 2024. gadā bija 66,3 % (gadu iepriekš 63,1 %), kas ir nedaudz zem ES vidējā 67,0 %. Igaunijā šis rādītājs bija 69,9 %, Lietuvā 66,9 %.

Eurostat valstu piezīmēs norādīts, kā Latvijas dati tiek apkopoti. Iepakojuma apjomu ziņo ražotāji, kas piedalās sešās ražotāja atbildības sistēmās. Datus par apsaimniekošanu Valsts vides dienests apkopo arī no Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm un uzņēmumu atskaitēm, salīdzinot tos ar poligonos noglabāto atkritumu sastāva analīzi.

Kopumā ES 2024. gadā radīti 81,5 miljoni tonnu iepakojuma atkritumu jeb 181,0 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Tas ir par 3,2 kilogramiem vairāk nekā 2023. gadā un par 19,6 kilogramiem vairāk nekā 2014. gadā. Lielākā daļa bija papīrs un kartons (40,8 %), bet plastmasa veidoja 19,9 %. Vidēji katrs ES iedzīvotājs radīja 35,9 kilogramus plastmasas iepakojuma atkritumu, no kuriem pārstrādāti 15,3 kilogrami.