«Siguldas spieķis» tuvojas ES aizsardzībai kā pirmais Latvijas amatniecības ražojums

Patentu valde 23. oktobrī paziņoja, ka nacionālajā posmā par reģistrējamu atzinusi pirmo Latvijas pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādei (ĢIN) amatniecības vai rūpniecības ražojumam. Tas ir «Siguldas spieķis», Siguldas novada simbols un populārs suvenīrs. Iestāde savā tīmekļvietnē publicējusi ražojuma specifikāciju, un ar to sācies trīs mēnešu periods, kurā var iesniegt iebildumus.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde aizsargā produkta nosaukumu, ja tā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt saistītas ar konkrētu vietu. Līdz šim Eiropas Savienībā šādu aizsardzību varēja saņemt lauksaimniecības un pārtikas produkti, bet kopš 2025. gada 1. decembra, kad sāka piemērot Regulu (ES) 2023/2411, to var iegūt arī amatniecības un rūpniecības izstrādājumi. Latvijā šos pieteikumus pieņem un izvērtē Patentu valde.

Process notiek divos posmos. Iebildumus Latvijā drīkst celt personas ar leģitīmu interesi, kas atbilst regulējuma nosacījumiem. Ja iebildumu nebūs vai tie tiks noraidīti, Patentu valde nodos pieteikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO), kas rīkos iebildumu procedūru visas ES mērogā un pieņems galīgo lēmumu. Pēc tam nosaukums «Siguldas spieķis» būtu aizsargāts visās dalībvalstīs.

Ražotājiem tas nozīmē arī papildu pienākumus. Lai izmantotu aizsargāto nosaukumu, ražotājs Patentu valdē iesniedz pašdeklarāciju par atbilstību specifikācijai un saņem sertifikātu, bet pašdeklarācija jāiesniedz atkārtoti reizi trijos gados. Patentu valde norāda, ka produkti ar ĢIN tirgū bieži var prasīt augstāku cenu nekā līdzīgi produkti bez tās.

Patentu valdes direktors Agris Batalauskis paziņojumā izteicis cerību, ka Siguldas piemērs iedrošinās arī citus amatniekus un ražotājus izmantot jauno iespēju. Siguldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis to nodēvējis par nozīmīgu soli, lai vietējais kultūras mantojums iegūtu starptautisku atzinību un aizsardzību.

Spieķu darināšanas tradīcija Siguldā aizsākusies 19. gadsimta beigās, kad pilsētā pa jaunajām dzelzceļa līnijām sāka braukt tūristi un pārgājienos pa paugurainajām Gaujas senlejas takām noderēja spieķis. Šī prasme bija starp pirmajām sešām vērtībām, kas iekļautas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Mūsdienās amatu pārzina vairs tikai daži meistari.

Pārtikas kvalitātes shēmā Latvijai līdz šim ES līmenī reģistrētas četras ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, viens cilmes vietas nosaukums un trīs garantētās tradicionālās īpatnības. «Siguldas spieķis» varētu kļūt par pirmo Latvijas ierakstu jaunajā amatniecības un rūpniecības ražojumu reģistrā, taču galīgais lēmums būs EUIPO rokās.