Gorkšs: Valsts kancelejai jālīdzsvaro politiskās ambīcijas un sabiedrisko labumu

Valsts kancelejas direktora amata kandidāts, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka kancelejai jābūt balansējošam elementam starp politiskajām ambīcijām un sabiedrisko labumu. Premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) viņu oficiāli virza apstiprināšanai, un jautājumu valdība plāno skatīt 13. oktobra sēdē.

Gorkšs skaidroja, ka, strādājot LDDK, ar cieņu izturējies pret nevalstiskā sektora un uzņēmēju ieguldījumu, taču novērojis, ka daudzas labas iniciatīvas bieži ieķeras neefektīvu procesu dēļ. Tāpēc viņš pieteicis kandidatūru, lai iesaistītos un ar savu pieredzi palīdzētu uzlabot procesu norisi.

Uz jautājumu, vai Valsts kancelejas direktoram jābūt gatavam publiski iebilst politiskajiem uzstādījumiem, ja tie nonāk pretrunā ar ierēdniecības pozīciju un darba principiem, Gorkšs atbildēja apstiprinoši. Viņš norādīja, ka līdzīgi jautājumi izskanējuši arī konkursa atlases komisijā, un atkārtoja, ka kanceleja ir līdzsvars starp politiskajām ambīcijām, caurspīdīgu pārvaldību un sabiedrisko labumu.

Gorkšs arī norādīja, ka Valsts kancelejas vadītājs strādā tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, tāpēc premjera redzējums par iestādes attīstību ir viens no vadmotīviem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka LDDK iegūtā pieredze varētu noderēt tieši procesu efektivitātes uzlabošanā.

Kulbergs iepriekš paudis, ka no Valsts kancelejas sagaida spēcīgu, datos balstītu valdības centru, kas palīdz lēmumus pieņemt ātrāk un precīzāk. Viņš uzskata, ka Gorkšam ir atbilstoša pieredze pārmaiņu ieviešanai, un pateicās arī pārējiem finālistiem – Ievai Jaunzemei un Agitai Kalviņai – par dalību konkursā.

Konkurss noritēja trīs kārtās: no 18 pieteikumiem otrajā kārtā virzīti deviņi pretendenti, trešajā – trīs. Trešajā kārtā vērtētas vadības kompetences, tostarp stratēģiskais redzējums, lēmumu pieņemšana, rezultātu sasniegšana, pārmaiņu un komandas vadība. Iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs amatu atstāja pēc aizturēšanas tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.