Griķu iepirkuma cena kāpusi līdz aptuveni 600 eiro tonnā, kulšanu kavē slapji lauki

Oktobra otrajā pusē Latvijā notiek aktīvākā griķu kulšana, un zemnieki šogad ražu vērtē kā labu. To, ka nozarei šis ir izdevīgs gads, galvenokārt nosaka cena: griķu iepirkuma cena sasniegusi aptuveni 600 eiro par tonnu, vēsta LSM un TV3 Ziņas.

Augstāka cena nozīmē, ka zemniekiem atmaksājas cīnīties par katru hektāru, pat ja lauki ir dubļaini. Lauksaimniecības kooperatīva «Daiva» vadītājs Arnis Ķibers TV3 norādīja, ka pārtikas griķu iepirkuma cena gada laikā pieaugusi par aptuveni 50 %. Pēc LSM rīcībā esošās informācijas, pērn cena bijusi teju divreiz zemāka nekā tagad. Ķibers gan atgādināja, ka pirms dažiem gadiem cena bijusi pat līdz 1000 eiro tonnā, tāpēc šī gada līmenis nav rekords.

Griķu audzētāju arī kļuvis vairāk. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem, uz kuriem atsaucas LSM, šogad griķi sasēti aptuveni 24 tūkstošos hektāru, bet pērn ap 17 tūkstošiem hektāru. Visvairāk šo kultūru audzē Latgalē un Vidzemē.

Ražību zemnieki vērtē atšķirīgi. Preiļu novada Galēnu pagasta saimniecības «Vairogs» saimnieks Jānis Kupris LSM sacīja, ka šogad no hektāra cer iegūt ap tonnu. Valmieras puses bioloģiskais lauksaimnieks Mārtiņš Gaiķēns, kurš šogad novāc teju 70 hektārus griķu sēklas materiālam, TV3 minēja ražu tuvu divām tonnām no hektāra un cenu ap 700 eiro tonnā bioloģiskajiem pārtikas griķiem.

Lielākā problēma ir mitrums. Pēc septembra lietavām un vētrām daudzi lauki nav nožuvuši, kombaini tajos iestieg, bet daļa sējumu sagulusi veldrē un paliks uz lauka. Ražu pirms nodošanas nākas kaltēt, kas palielina izdevumus par energoresursiem. Zaudējumus rada arī meža dzīvnieki un peles.

Strauju griķu platību pieaugumu nākotnē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) neprognozē. Griķus sēj vēlu, jo tie necieš salu, un novāc parasti tikai oktobrī, tāpēc vajadzīga kalte, kas nav visās saimniecībās. LLKC konsultante Anita Vanaga LSM norādīja, ka Latvijā nav attīstīta griķu pārstrāde un lielākā daļa ražas tiek eksportēta.

Slapjā augsne ietekmējusi arī nākamā gada plānus. TV3 vēsta, ka LLKC prognozē: daudzi lauki šoruden paliks neapsēti ar ziemājiem, un pavasarī tajos būs jāsēj vasarāji, kas parasti dod mazāku ražu un vairāk cieš no sausuma.