Guseļņikovu arbitrāža pret Latviju valstij izmaksājusi jau vairāk nekā 7 miljonus eiro

Starptautiskā šķīrējtiesas lieta, ko pret Latviju ierosinājuši bijušās PNB bankas īpašnieki Guseļņikovi, valsts budžetam līdz šim izmaksājusi vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Valsts kanceleja aģentūrai LETA atklājusi, ka kopš šā gada 18. maija Ženēvas advokātu birojam «Lalive» par juridiskajiem pakalpojumiem samaksāti 1922 eiro, bet Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izšķiršanas centram (ICSID) pārskaitīti 150 000 ASV dolāru jeb 133 782 eiro administratīvo izdevumu segšanai.

Pēc mūsu aprēķina šajā periodā kopā samaksāti aptuveni 135 700 eiro, un lielāko daļu veido nevis advokātu rēķini, bet šķīrējtiesas administrēšanas maksājums. Galīgo tiesvedības izmaksu summu Valsts kanceleja iepriekš solījusi atklāt pēc procesa beigām, taču informācijas par to, kad varētu tikt pieņemts nolēmums, iestādei pagaidām nav.

Lieta ir svarīga gan nodokļu maksātājiem, gan Latvijas finanšu sektora reputācijai. Prasītāji apgalvo, ka bankai nodarīti zaudējumi valsts «nelikumīgas darbības vai bezdarbības» dēļ, un, kā iepriekš ziņoja LETA, prasībā zaudējumi lēsti simtiem miljonu eiro apmērā, gan nenorādot konkrētu summu.

ICSID lietu reģistrēja 2017. gada 28. decembrī ar numuru ARB/17/47. Prasītāji ir PNB banka (agrāk «Norvik banka») un pieci Guseļņikovu ģimenes locekļi, kuri ir Lielbritānijas pilsoņi, tāpēc prasība balstīta 1994. gada Latvijas un Lielbritānijas līgumā par ieguldījumu aizsardzību. Tribunālu vada austrālietis Džeimss Spigelmens. Saskaņā ar ICSID datubāzi process joprojām nav noslēgts, un pēdējā reģistrētā darbība ir 2025. gada 11. jūlijs, kad abas puses iesniedza dokumentus par tiesvedības izdevumiem.

Prasībā Guseļņikovi apgalvo, ka kopš 2015. gada decembra banka izjutusi nesamērīgu spiedienu no valsts institūcijām, tostarp toreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kurai pārmesta atkārtota kapitāla prasību paaugstināšana un darbības ierobežojumi. Latvijas iebildumu, ka šāda ES valstu savstarpēja ieguldījumu strīda izskatīšana šķīrējtiesā nav pieļaujama, tribunāls noraidīja 2021. gada maijā.

Pati banka vairs nedarbojas. Eiropas Centrālā banka 2019. gada 15. augustā atzina, ka PNB banka nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un tās darbība tika apturēta, bet 12. septembrī tiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš Rīgas tiesā prasa no deviņiem bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem, tostarp Grigorija Guseļņikova, solidāri piedzīt 32 miljonus eiro.

Šķīrējtiesas nolēmuma termiņš nav paziņots, tāpēc valsts izdevumi lietā var turpināt pieaugt līdz tās noslēgumam.