Igaunija sūta jaunu robežsargu maiņu palīgā uz Latvijas un Baltkrievijas robežu

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments (PPA) pirmdien, 26. oktobrī, paziņoja, ka uz Latvijas un Baltkrievijas robežas darbu sākusi kārtējā misijas ESTPOL maiņa. Igauņu robežsargi un policisti strādās kopā ar Latvijas Valsts robežsardzi tajos pierobežas posmos, kur nelikumīgās migrācijas spiediens no Baltkrievijas puses ir vislielākais. Līdzi viņi atveduši dienesta suņus, dronus un citu speciālo aprīkojumu.

Palīdzība ierodas laikā, kad šī gada robežpārkāpumu skaits jau pārsniedzis visu pagājušo gadu. Valsts robežsardze 26. oktobrī ziņoja, ka kopš gada sākuma no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti 12 439 cilvēki, no tiem 119 tikai pēdējās trīs dienās. Visā 2025. gadā šis skaitlis bija 12 046, bet 2024. gadā – 5388.

PPA ģenerāldirektora vietnieks Veiko Kommusārs uzsvēra, ka situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas nav īslaicīga. Viņaprāt, tas ir jau vairākus gadus ilgstošs spiediens uz Eiropas Savienības ārējo robežu, ar ko var tikt galā tikai tad, ja valstis rīkojas kopā un konsekventi. Kommusārs arī norādīja, ka rotāciju sūtīšana ļauj Igaunijai vienlaikus uzturēt gatavību mājās un atbalstīt sabiedrotos uz ārējās robežas.

Pēc aģentūras LETA ziņām, misija ESTPOL 11 sākās jūnija vidū. Katrā maiņā ir aptuveni desmit Igaunijas amatpersonu, un viena maiņa Latvijā strādā divas nedēļas. Augustā Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēstīja, ka trešā maiņa ar 11 dalībniekiem no PPA Dienvidu prefektūras tika nosūtīta pēc tam, kad Latvija 28. jūlijā oficiāli lūdza palīdzību.

Sākotnēji misijai bija jābeidzas septembrī. Igaunijas Iekšlietu ministrija un PPA 22. septembrī nolēma to pagarināt par četrām nedēļām un šogad nosūtīt vēl papildu maiņas. Iekšlietu ministrs Igors Taro toreiz sacīja, ka pats redzējis, cik sarežģīta situācija uz robežas joprojām ir. Ministrija gan atzina, ka iepriekšējās nedēļās stāvoklis bija nedaudz uzlabojies, taču spiediens uz ārējo robežu saglabājās.

PPA šoreiz nav norādījusi, cik ilgi jaunā maiņa paliks Latvijā. Latvijas valdība līdz gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un tās novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Igaunija savas vienības uz Baltkrievijas robežu sūtījusi kopš 2021. gada, palīdzot ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Polijai.