Prokurors: nesamaksājušos migrantus Baltkrievijā sūta bojāt Latvijas robežas aprīkojumu

Migranti, kuri Baltkrievijā gaida iespēju nelikumīgi šķērsot robežu ar Latviju, bet nav samaksājuši par šo "pakalpojumu", tiek sūtīti bojāt Latvijas robežas apsardzes infrastruktūru. To Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" svētdien pastāstīja Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departamenta prokurors Andris Aleksejevs. Pēc viņa teiktā, tiem, kuri atsakās, draud miesas bojājumi vai cita veida spīdzināšana.

Prokurors raksturoja kārtību nometnēs robežas tuvumā, kā tā izriet no kriminālprocesā iegūtajām ziņām. Tās regulāri apmeklējot formas tērpos ģērbtas amatpersonas, kas sastāda migrantus rindā un pēc fotogrāfijām pārbauda, vai par robežas pārkāpšanu ir samaksāts. Ceļš līdz robežai, pēc raidījuma datiem, izmaksā aptuveni 5000 ASV dolāru, un par to visbiežāk norēķinās kriptovalūtā. Maršruts ved caur Krieviju uz Baltkrieviju un tālāk uz nometnēm, kurās cilvēki signālu robežas šķērsošanai gaida dažas dienas, bet dažkārt pat mēnešiem.

Saskaņā ar lietā iegūto informāciju, iekļūstot Latvijā, šie cilvēki jau precīzi zina, kur un ko sabojāt. Viņiem līdzi ir instrumenti, piemēram, metāla zāģi, bojājumu nodara dažās sekundēs un pēc tam atgriežas Baltkrievijā. Robežsardzes dati liecina, ka šogad reģistrēti vairāk nekā 60 infrastruktūras bojāšanas gadījumi, bet pērn tādu bija 23. Bojāti tiek elektrības sadales skapji, videokameras un cits aprīkojums.

Prokurora stāstītais attiecas uz kriminālprocesu, ko Ģenerālprokuratūra sāka 15. jūlijā pēc Valsts robežsardzes iesnieguma. Tas sākts par faktu, nevis pret konkrētām personām, un ir pirmā reize, kad Latvija kriminālprocesā vērtē Baltkrievijas amatpersonu rīcību. Prokuratūra jau toreiz norādīja uz pamatu uzskatīt, ka darbojas vismaz piecu personu noziedzīga organizācija, kurā ir Baltkrievijas robežsardzes struktūru amatpersonas un kura, bojājot robežas infrastruktūru, grauj robežsardzes darbu un organizē cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Aleksejevs raidījumā atkārtoja, ka pastāv pamatotas aizdomas par Baltkrievijas robežsargu līdzdalību.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis saistīja pieaugošo agresiju ar to, ka robežas šķērsošana kļuvusi grūtāka un noziedzīgo grupējumu "bizness" ir apstājies. Pēc "De facto" ziņām, pirms armijas un robežsardzes kopīgās operācijas "Vilkatis" Latvijai no kaimiņvalstīm šovasar nācās atpakaļ uzņemt vairāk nekā 800 migrantu, bet pēc operācijas sākuma ap 70. Kopumā šogad novērsti vairāk nekā 12 tūkstoši nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu, un LETA min vismaz 12 320 atturētus cilvēkus.

Ruskulis norādīja, ka izmeklēšanā iesaistīts arī "Europol" un tā notiek starptautiskā līmenī. Pēc raidījuma ziņām, pārvadātāji migrantus tagad uzņem pat 20 līdz 30 kilometru attālumā no robežas, un tālākais ceļš arvien biežāk ved uz Igauniju, Somiju un Zviedriju, nevis Vāciju. Robežsargi vienlaikus vēlas, lai likumā tiktu sakārtotas un vienkāršotas viņu tiesības lietot dienesta ieročus.