Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupai aprit 50 gadi kopš pirmās talkas Ungurmuižā

Šonedēļ apritēja pusgadsimts kopš Imanta Ziedoņa dibinātās Dižkoku atbrīvošanas grupas, tautā sauktas par dageriem, pirmās talkas. Kā atgādina Latvijas Radio, tā notika 1976. gada 16. un 17. oktobrī Ungurmuižā, kur dalībnieki no aizauguma atbrīvoja vēsturiskā muižas parka dižozolus.

Kustība ir nozīmīga ne tikai dabas aizsardzības vēsturē. Padomju gados neoficiālā grupa līdztekus kokiem sakopa pamestus muižu parkus, pilskalnus, ievērojamu cilvēku dzimtās mājas un kapavietas, uzstādot tur piemiņas akmeņus. Vairāki no godinātajiem, piemēram, rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, tolaik bija personas, par kurām publiski runāt nebija vēlams.

Pirmajā braucienā piedalījās 12 cilvēku, Latvijas Radio stāstīja kinodokumentālists Zigurds Vidiņš, kurš pats bija viņu vidū un saglabājis pierakstus par braucieniem. Pirmajā sastāvā bija arī Andris Buiķis, Māra Zālīte un Jānis Baltvilks, vēlāk pievienojās Anna Žīgure, Guntis Eniņš un citi. Grupa darbojās 20 gadus. Eniņš savās atmiņās laikrakstā «Latvijas Avīze» min, ka šajā laikā dageri devās 199 braucienos un strādāja 102 vietās.

Ideju iedvesmoja mežkopis Staņislavs Saliņš, Latvijas dižkoku pētniecības pamatlicējs, kura grāmata «Latvijas dižkoki un retie koki» iznāca 1974. gadā. Pēc Eniņa atmiņām, tieši viņš ieteica sākt ar Ungurmuižu, jo 1974. gada vasarā bija uzmērījis muižas parkā un tās apkārtnē 43 dižozolus. Talkas sākotnēji notika reizi mēnesī, divas dienas pēc kārtas.

Vidiņš atceras, ka Ziedonis aicināja grupā arī cilvēkus, kurus vajāja čeka, taču vakara sarunās lūdza nerunāt par politiku. Grupai bija savs karogs, ko darināja mākslinieks Vitolds Kucins. Ar šo karogu tika pārklāts grupas dalībnieks, kinooperators Andris Slapiņš, kurš gāja bojā 1991. gada janvāra barikāžu laikā pie Bastejkalna.

Grupas vēsturi atspoguļo Vidiņa 2013. gada dokumentālā filma «Mēstepatās», kas tapa LTV konkursā «Latvijas kods». Filmā izmantoti Slapiņa un Vidiņa ekspedīcijās filmētie kadri, un tajā senās ainavas salīdzinātas ar to, kā šīs vietas izskatās mūsdienās. Šovasar Ziedoņa muzejs Murjāņos aicināja uz kinovakaru ar šo filmu, klātesot režisoram.