Itālijas parlaments galīgi pieņem Meloni vēlēšanu reformu, uzvarētājai koalīcijai paredzot papildu vietas

Itālijas parlamenta apakšpalāta ceturtdien, 8. oktobrī, aizklātā balsojumā galīgi apstiprināja premjerministres Džordžas Meloni valdības virzīto vēlēšanu sistēmas reformu. Par likumu nobalsoja 227 deputāti, pret bija 164. Tā kā Senāts likumprojektu jau bija atbalstījis, reforma ar šo balsojumu ir pieņemta un tiks piemērota nākamajās parlamenta vēlēšanās, kas gaidāmas 2027. gadā.

Jaunais regulējums aizstās kopš 2017. gada spēkā esošo jaukto sistēmu, kurā aptuveni trešdaļu parlamenta locekļu ievēlēja vienmandāta apgabalos, bet pārējos proporcionāli. Turpmāk visas vietas tiks sadalītas proporcionāli, taču partijai vai koalīcijai, kas iegūs vismaz 42% balsu, piešķirs papildu vietas: līdz 70 vietām 400 deputātu palātā un līdz 35 vietām Senātā, kurā ir 200 ievēlētu locekļu. Ja slieksni neviens nesasniegs, vietas sadalīs tikai proporcionāli balsīm.

Reforma paredz arī, ka koalīcijām pirms vēlēšanām jānosauc kopīgs premjerministra kandidāts un jāiesniedz programma. Senāta labojumi likumā atjaunoja iespēju vēlētājiem izteikt preferences par kandidātiem, saglabājot sarakstu līderus fiksētus, un partijām, kas nav pārstāvētas parlamentā, palielināja vēlēšanām nepieciešamo parakstu skaitu no 1500 līdz 6000.

Meloni reformu pamato ar nepieciešamību pēc skaidriem uzvarētājiem un stabilākām valdībām valstī, kurā kabineti vēsturiski bieži mainījušies. Pirms balsojuma viņa brīdināja, ka noraidījuma gadījumā varētu atkāpties un rosināt ārkārtas vēlēšanas, tādēļ aizklātais balsojums tika uzskatīts par viņas autoritātes pārbaudi. Meloni valdība pagājušajā mēnesī kļuva par Itālijas ilgāk strādājošo valdību kopš Otrā pasaules kara.

Opozīcija apgalvo, ka labēji centriskā koalīcija likumu izstrādājusi, lai palielinātu savas izredzes saglabāt varu, un debatēs to apsūdzēja demokrātijas principu pārkāpšanā. Kritiķi norāda, ka papildu vietu mehānisms var nodrošināt lielu vairākumu blokam, kuru atbalsta mazāk nekā puse vēlētāju. Demokrātiskās partijas līdere Elli Šleina debatēs paziņoja, ka centriski kreisie uzvarēs neatkarīgi no vēlēšanu sistēmas.

Pēc balsojuma Meloni sociālajos tīklos rakstīja, ka koalīcija ir vienota un ka jaunie noteikumi veicinās jebkuras valdības stabilitāti neatkarīgi no tās politiskās piederības. Daļa politologu gan norāda, ka 42% slieksnis abās palātās ir augsts un, ja to neviens nesasniegs, valdības veidošanai joprojām būs vajadzīgas pēcvēlēšanu sarunas.

Meloni pilnvaru termiņš beidzas 2027. gada rudenī, taču valdība var izsludināt vēlēšanas agrāk, piemēram, pavasarī.