Finanšu ministrija: nākamā gada budžetā jāatrod 543 miljoni eiro

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2027.–2030. gadam. No ziņojuma izriet, ka 2027. gada budžetā kopumā jāatrod 543 miljoni eiro — to veido negatīvā fiskālā telpa 117,7 miljonu eiro apmērā un līdz 2026. gada 4. novembrim pieņemtie valdības un Saeimas lēmumi bez finansējuma avota 425,6 miljonu eiro apmērā. Ziņojumu Ministru kabinetā plānots skatīt tuvākajā laikā, informēja ministrija.

Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums prognozēts 2,4% apmērā, bet 2027. gadā — 1,9%. Salīdzinājumā ar jūnija sākumā sagatavoto indikatīvo vērtējumu šā gada izaugsmes prognoze paaugstināta par 0,4 procentpunktiem, savukārt nākamo gadu tempi nedaudz samazināti: 2028.–2030. gadā paredzēts pieaugums 2–2,4% gadā. FM skaidro, ka šā gada paaugstinājumu noteica labāki pirmās pusgada rezultāti, taču augstā nenoteiktība ārējā vidē un energoresursu cenu kāpums liek piesardzīgāk vērtēt tālāko attīstību.

Lai ievērotu fiskālos nosacījumus, negatīvā fiskālā telpa jākompensē arī turpmākajos gados: 2028. gadā 336 miljonu, 2029. gadā 409,5 miljonu un 2030. gadā 478,8 miljonu eiro apmērā. Lēmumiem bez finansējuma avota 2028. gadā vajadzīgi 504,3 miljoni eiro, 2029. gadā — 581,4 miljoni, bet 2030. gadā — 689,5 miljoni eiro. «Ekonomikas izaugsme palielina ieņēmumu bāzi, tomēr ar prognozētajiem ieņēmumiem nepietiek visu aprēķinos ietverto izdevumu segšanai,» norāda FM.

2026. gada vidējās inflācijas prognoze samazināta par 0,2 procentpunktiem — līdz 3,4%, galvenokārt pārtikas cenu stabilizācijas dēļ. Nākamgad inflācija prognozēta 3,7%, bet 2028. gadā — 2,9%. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad saglabāts 2,9% no IKP; pie nemainīgas politikas 2027. gadā tas sasniegtu 4,2%, 2028. gadā — 5,4%, 2029. gadā — 4,5%, bet 2030. gadā samazinātos līdz 2,7% no IKP. Deficītu būtiski ietekmē bruņojuma avansa maksājumu un piegāžu grafiki; aprēķinos aizsardzībai ik gadu paredzēti 5% no IKP.

FM uzsver, ka nemainīgas politikas scenārijs raksturo budžetu pirms jauniem lēmumiem par ieņēmumiem un izdevumiem. Negatīvā fiskālā telpa tātad norāda nepieciešamo korekciju apmēru, nevis jau pieņemtu lēmumu samazināt izdevumus vai mainīt nodokļus. Budžeta aprēķinos izmantotas septembrī izstrādātās makroekonomiskās prognozes, kas konsultētas ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, komercbanku, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem un 10. septembrī apstiprinātas Fiskālās disciplīnas padomē.

Atbilstoši Valsts kases prognozēm vispārējās valdības parāds 2026. gadā būs 47% no IKP un turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, no 2029. gada stabilizējoties aptuveni 53% līmenī. Ziņojums un tajā ietvertie aprēķini būs pamats darbam pie nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara.