Izglītības ministrija nosoda CAS lēmumu un sola neatkāpties no Krievijas izolācijas

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras pārziņā ir arī sports, pirmdien, 2. novembrī, kategoriski nosodīja Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) spriedumu, ar kuru Starptautiskajai hokeja federācijai (IIHF) uzlikts pienākums atjaunot Krievijas izlašu dalību tās rīkotajos čempionātos. Ministrija uzsver, ka Latvija šajā jautājumā nepiekāpsies un iestāsies par Krievijas izolācijas saglabāšanu sportā, līdz būs beigusies tās agresija pret Ukrainu.

Paziņojumā IZM norāda, ka sportu nevar nošķirt no cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām, un godīgums, solidaritāte, cieņa un vienlīdzība kā sporta pamatvērtības nav savienojamas ar to, ka valsts, kas turpina pilna mēroga karu, atgriežas starptautiskajā apritē. Pēc ministrijas vērtējuma, šāda atgriešanās nozīmētu Krievijas rīcības seku ignorēšanu, un būtiska atbildība par sporta vides uzticamību gulstas uz starptautiskajām sporta organizācijām.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone aicināja starptautisko sporta sabiedrību «parādīt mugurkaulu». Viņasprāt, Krievijas atgriešanās pasaules hokejā būtu bīstams signāls, ka agresijai nav seku. Ministre atzinīgi novērtēja hokejistu Ralfu Freibergu un citus Latvijas sportistus, kas atklāti runā par šo jautājumu, taču piebilda, ka ar sportistu drosmi vien nepietiek un vajadzīga saskaņota valstu, valdību un sporta federāciju rīcība.

Latvijas nostāju nosaka arī Sporta likums. Tas aizliedz valsts izlasēm komandu sporta spēlēs aizvadīt spēles pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm neatkarīgi no to statusa, tostarp gadījumos, kad šo valstu sportisti startē kā neitrāli dalībnieki. IZM sola savu pozīciju aizstāvēt kopā ar Ārlietu ministriju, Latvijas sporta organizācijām un līdzīgi domājošām valstīm.

CAS savu lēmumu paziņoja piektdien, 30. oktobrī. IIHF Krievijas atstādināšanu formāli bija pamatojusi ar bažām par dalībnieku drošību, taču tiesa šo argumentu neatzina par pietiekami pierādītu. IIHF paudusi vilšanos, bet atzīst CAS pilnvaras un apņēmusies spriedumu pildīt, vienlaikus brīdinot, ka turnīru sagatavošana jau ir tālu pavirzījusies.

Lēmums raisījis atšķirīgas reakcijas Eiropā. Kā vēsta Latvijas Radio, Vācijas hokeja savienības vadītājs Franks Lucs atkārtoja, ka Vācija, kas 2027. gadā rīkos pasaules čempionātu elites divīzijā, Krieviju turnīrā redzēt nevēlas. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs intervijā «Yle» sacīja, ka spriedumam nepiekrīt. IIHF padomes loceklis no Latvijas Viesturs Koziols paredz, ka lēmums radīs lielu sajukumu čempionātu sistēmā un zaudējumus turnīru rīkotājiem.

Pats Freibergs sociālajos tīklos rakstīja, ka pasaules čempionātā nespēlētu, ja tajā piedalītos Krievijas izlase. Vienlaikus viņš atzina, ka Latvija viena pati nevar atļauties boikotēt čempionātu, jo tad izlasei nāktos sākt ceļu no zemākās divīzijas, un galveno atbildību par situāciju viņš saskata starptautiskajā federācijā.