Kandila vēstures balvu saņem Beta Lū-Viljamsa par pētījumu par ķīniešu dzīvi ASV

Vienu no pasaulē lielākajām balvām vēstures literatūrā, Kandila vēstures balvu (Cundill History Prize), šogad ieguvusi vēsturniece Beta Lū-Viljamsa (Beth Lew-Williams). Uzvarētāja tika paziņota piektdienas, 23. oktobra, vakarā ceremonijā Monreālā, ar kuru noslēdzās divu dienu Kandila vēstures festivāls. Balvu administrē Makgila Universitāte, un uzvarētāja saņems 75 000 ASV dolāru.

Lū-Viljamsa balvu saņēma par 2025. gadā izdevniecībā «Belknap Press of Harvard University Press» iznākušo grāmatu «John Doe Chinaman: A Forgotten History of Chinese Life under American Racial Law». Tajā aplūkoti likumi, ar kuriem ASV rietumu štati un pašvaldības laikā no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 20. gadiem ierobežoja ķīniešu imigrantu dzīvi, kā arī tas, kā paši ķīnieši šos ierobežojumus apgāja un tiem pretojās.

Grāmatas nosaukums atsaucas uz to, kā policisti un nodokļu iekasētāji oficiālajos dokumentos mēdza dēvēt ķīniešu migrantus, nevis rakstīt viņu īstos vārdus. Laikraksts «The Globe and Mail» norāda, ka stāsts sākas 1852. gadā, kad Kalifornija ieviesa nodokli ārvalstu zelta racējiem, kas bija vērsts tieši pret ķīniešu strādniekiem. Pētījumā autore izmantojusi gan tiesu un imigrācijas dokumentus, gan datu analīzes metodes, lai atrastu un salīdzinātu tūkstošiem vietējo likumu.

Šī metode ir galvenais iemesls, kāpēc žūrija darbu izcēla. Žūrijas priekšsēdētāja, Hārvardas Universitātes klasiskās filoloģijas profesore Emīlija Grīnvuda, grāmatu nosauca par apbrīnojami novatorisku un trāpīgu darbu, kas vēstures avotos atgūst ķīniešu balsis. Žūrijā bija arī Jēlas Universitātes vēsturnieks Neds Bleikhoks, bijušais BBC žurnālists Fergals Kīns un Ņujorkas Universitātes profesore Barbara Vainsteina.

Pēc «The Globe and Mail» ziņām, Lū-Viljamsa intervijā Prinstonas Universitātei stāstījusi, ka apmeklējusi desmitiem vietējo vēstures biedrību, tiesu un arhīvu Kalifornijā, Oregonā un Vašingtonas štatā. Viņa konstatējusi, ka štati un pašvaldības laikā no 1850. līdz 1920. gadam pieņēmuši aptuveni 5000 likumu, kas regulēja ķīniešu dzīvi, sākot ar izglītību un veselības aprūpi un beidzot ar īpašumiem un uzņēmējdarbību.

Lū-Viljamsa ir Prinstonas Universitātes vēstures profesore un Āzijas amerikāņu studiju programmas vadītāja. Par šo pašu grāmatu viņa jau saņēmusi arī Bankrofta balvu. Pārējie divi finālisti, Džonatans Čens ar grāmatu par Ziemeļkorejas vadoņa Kima Irsena kulta kristīgajām saknēm un Aleksandrs Lī ar darbu par Venēcijas geto vēsturi, saņems pa 10 000 ASV dolāru.

Balvu 2008. gadā nodibināja investors un mecenāts Pīters Kandils, Makgila Universitātes absolvents. Iepriekšējos gados to saņēmuši, piemēram, Taija Mailza, Teinija Brenigena un Ketlīna Duvala, bet 2025. gadā – vēsturniece Lindala Ropere.