Kiberuzbrukumā Moldovas e-pakalpojumiem nopludināti dati par ap 750 000 cilvēku

Moldovas valdība trešdien, 28. oktobrī, valdības sēdē atklāja jaunas detaļas par kiberuzbrukumu valsts digitālajiem pakalpojumiem. Pēc provizoriskiem datiem laikā no 19. līdz 23. oktobrim uzbrucēji mēģināja iegūt informāciju par aptuveni miljonu personas kodu (IDNP), un aptuveni 750 000 gadījumu viņiem izdevās izgūt vismaz vienu datu vienību.

Premjerministrs Vasile Tofans uzsvēra, ka tas nenozīmē 750 000 uzlauztu kontu. Viņš skaidroja, ka katrā no šiem gadījumiem izgūts vismaz viens elements, piemēram, vārds, uzvārds vai dzimšanas gads. Mediji šo apjomu vērtē kā datus, kas skar ceturtdaļu līdz trešdaļu valsts iedzīvotāju.

Moldovas datu aizsardzības centrs, kam incidentu paziņoja Elektroniskās pārvaldes aģentūra (AGE), uzskaitījis, kādas kategorijas varētu būt skartas. Tās ir identifikācijas dati un fotogrāfija, ziņas par vecākiem un bērniem, apdrošināšanas statuss, ģimenes ārsts, pabalsti, pensijas un invaliditāte, autovadītāja apliecība, transportlīdzekļi un uzņēmumi, kā arī IBAN konti, nodokļu parādi un maksājumu vēsture valsts maksājumu sistēmā MPay. Iestādes norāda, ka ne par katru cilvēku izgūtas visas šīs kategorijas, un skaitļi vēl var mainīties.

Pēc Tofana teiktā, uzbrucēji izmantoja ievainojamības atsevišķos pakalpojumos un datu izgūšanu automatizēja, turklāt dažas nepilnības, viņaprāt, palīdzējis atrast mākslīgais intelekts. Bankas karšu dati nav cietuši, jo tos glabā bankas un maksājumu operatori, nevis valdības serveri. Izgūšana apturēta 23. oktobrī, kad AGE izvērtēja 82 pakalpojumus un daļu no tiem profilaktiski atslēdza. Jauni mēģinājumi 25. un 27. oktobrī tika atklāti un bloķēti.

Premjers incidentu nosauca par koordinētu un plaša mēroga uzbrukumu un sacīja, ka dienesti pārbauda arī ārvalstu valstisku aktoru iespējamo iesaisti. Viņš to saista ar plašāku kampaņu pret valsti. Galvenais risks iedzīvotājiem tuvākajā laikā ir krāpšana: noziedznieki zvanos, īsziņās un e-pastos var minēt nopludinātos datus, lai iegūtu uzticību un izvilinātu paroles vai verifikācijas kodus.

Valdības sēdē paziņots arī par vadības maiņu. AGE direktore Nicoleta Colomeeța atkāpjas no amata, un viņas pienākumus pagaidām pildīs Artioms Kočiu. Tofans sacīja, ka aģentūrai tagad jāpievēršas nevis e-pakalpojumu popularizēšanai, bet to drošībai.

Valdība sola paātrināt nacionālā kiberdrošības uzraudzības centra izveidi Kiberdrošības aģentūrā, iegādāties tīmekļa lietotņu ugunsmūrus un uzlabot iestāžu sadarbību. Bez maksas palīdz uzņēmums Orange Systems, bet pieredzi Moldova lūgusi arī Igaunijai. Lielākā daļa pakalpojumu jau atjaunota, pārējos ieslēgs pēc atkārtotām drošības pārbaudēm.