ES Padome atbalsta VDAR grozījumus, kas atvieglotu personas datu izmantošanu MI izstrādē

Eiropas Savienības Padome 21. oktobrī apstiprināja savu sarunu mandātu par tā dēvēto digitālo omnibusu, priekšlikumu vienkāršot datu aizsardzības, privātuma un kiberincidentu ziņošanas noteikumus. Dalībvalstu nostāja paredz grozīt Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), tostarp attiecībā uz personas datu izmantošanu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izstrādē. Tas vēl nav likums, jo galīgo tekstu Padomei būs jāsaskaņo ar Eiropas Parlamentu.

Mandātā iekļautais jaunais VDAR 88.bis pants paredz, ka personas datus MI sistēmu un modeļu izstrādes un darbības kontekstā var apstrādāt, balstoties uz pārziņa vai trešās personas leģitīmajām interesēm. Šādai apstrādei jābūt pakļautai atbilstošiem tehniskiem un organizatoriskiem aizsardzības pasākumiem, un tekstā ir atsauce uz datu subjekta tiesībām iebilst, kas noteiktas regulas 21. pantā. Padomes dokumentā arī uzsvērts, ka pārzinim joprojām jāpārliecinās, vai visi leģitīmo interešu nosacījumi konkrētajā gadījumā ir izpildīti.

Attiecībā uz sensitīviem datiem MI izstrādē būtu atļauta tikai nejauša atlikušo datu apstrāde, ko pārzinis nav plānojis. Šādu datu vākšana būtu jānovērš, bet atklātie dati bez nepamatotas kavēšanās jādzēš. Ja dzēšana tehniski nav iespējama vai prasa nesamērīgas pūles, dati jāaizsargā tā, lai tos neizmantotu sistēmas atbildēs un neizpaustu.

Mandāts maina arī citus noteikumus. Par personas datu aizsardzības pārkāpumiem uzraudzības iestādei būtu jāziņo tad, ja tie, visticamāk, rada augstu risku, un termiņš pagarinātos no 72 līdz 96 stundām. Sīkdatņu noteikumi paliek e-privātuma direktīvā, taču piekrišana nebūtu vajadzīga vairākos papildu gadījumos, piemēram, lietotāja pieprasīta pakalpojuma nodrošināšanai, noteiktai auditorijas mērīšanai un ierīces vai pakalpojuma drošībai. Lietotāji varētu atteikties ar vienu klikšķi, un pēc atteikuma to pašu piekrišanu nedrīkstētu prasīt vismaz četrus mēnešus.

Privātuma aizsardzības organizācija noyb 23. oktobrī asi kritizēja Padomes nostāju par MI. Tās pārstāvis Makss Šrems to nosauca par eiropiešu „digitālu ekspropriāciju” un norādīja, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi varētu bez piekrišanas izmantot gadu desmitos savāktus datus. Pēc noyb vērtējuma, atsauce uz tiesībām iebilst nedod būtisku papildu aizsardzību, jo šīs tiesības būtu piemērojamas arī bez tās.

Omnibusa daļu par MI noteikumu ieviešanas vienkāršošanu Padome atsevišķi galīgi apstiprināja jau 29. jūnijā. Tagad savu nostāju vēl jāpieņem Eiropas Parlamentam, un tikai pēc tam varēs sākties sarunas par galīgo tekstu. Līdz tam uzņēmumiem un iestādēm jāievēro pašlaik spēkā esošie noteikumi.