Kima Jodžona: Ziemeļkorejas propagandas skaļruņi pie robežas būs gatavi dažu dienu laikā

Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna māsa Kima Jodžona ceturtdien, 22. oktobrī, valsts ziņu aģentūras KCNA izplatītā paziņojumā brīdināja, ka visā dienvidu robežas garumā dežūrā stāsies „jauni pretlīdzekļi”, bet pret Dienvidkoreju vērstie propagandas skaļruņi dažu dienu laikā būs gaidīšanas režīmā. Tas bija jau otrais viņas paziņojums mazāk nekā diennakts laikā.

Trešdienas vakarā, pēc robežas nocietināšanas darbu apskates kopā ar augstām militārpersonām, Kima Jodžona paziņoja, ka skaļruņu raidījumi Dienvidkorejas virzienā tiks atsākti vēl līdz oktobra beigām. Viņa arī draudēja ar militāru atbildi, ja Dienvidkorejas karavīri turpinās raidīt brīdinājuma šāvienus pret Ziemeļkorejas karavīriem, kas nocietināšanas laikā šķērso Militārās demarkācijas līniju.

Ceturtdienas paziņojumā viņa atbildēja Dienvidkorejas prezidenta Lī Džemjona aizsardzības politikas padomniekam, kurš Phenjanu bija apsūdzējis mīnu izvietošanā un aicinājis neeskalēt spriedzi ar skaļruņiem. Kima Jodžona apgalvoja, ka robežas nocietināšana „ievērojami” mazinās militāra konflikta risku, taču brīdināja, ka Seula nonāks „visšausmīgākajā un sāpīgākajā situācijā”, ja pieļaus kļūdu.

Dienvidkorejas Apvienotā štāba pārstāvis kapteinis Džans Dojons preses brīfingā sacīja, ka pazīmes par jaunu ieroču vai sistēmu izvietošanu pie robežas nav konstatētas. Viņš piebilda, ka Ziemeļkorejas karavīri jau pirms paziņojumiem veikuši frontes līnijas skaļruņu kārtējo apkopi. Aizsardzības ministrijas pārstāve Čona Binna aicināja Phenjanu pārtraukt nepamatotos apgalvojumus un iebrukumus pāri demarkācijas līnijai.

Spriedze pieaugusi kopš 21. septembra, kad sprādzienā Demilitarizētajā zonā tika ievainoti trīs Dienvidkorejas karavīri, divi no tiem smagi. Seula un ANO pavēlniecība secinājušas, ka sprādzienu izraisījušas Ziemeļkorejas kājnieku mīnas, bet Phenjana atbildību noliedz un incidentu sauc par izdomājumu. Ziemeļkoreja kopš 2024. gada aprīļa robežas tuvumā izvieto mīnas, dzeloņstiepļu žogus un prettanku barjeras.

Ja Ziemeļkoreja raidījumus patiešām atsāks, tie būs pirmie apmēram gada un četru mēnešu laikā, kopš skaļruņi apklusa pagājušā gada jūnijā, norāda Dienvidkorejas raidorganizācija SBS. Aģentūra Reuters vērtē, ka draudi var apdraudēt prezidenta Lī panākumus attiecību mazināšanā un ka spriedze uz robežas ir augstākā kopš viņa stāšanās amatā.

Kjonnamas universitātes profesors Lims Ūlčols aģentūrai Reuters sacīja, ka brīdinājumi vēl nenozīmē, ka skaļruņi tiks ieslēgti. Tomēr tie Lī administrācijai rada lielu dilemmu, jo tai jāizvēlas starp miermīlīgas iesaistes politiku un Ziemeļkorejas agresīvo militāro darbību ierobežošanu pie robežas.