Ķīnā atrasts juras perioda zīdītāju priekštecis Megacauda sungei — vecākais zināmais ūdens dzīvesveida piemērs

Žurnālā Nature 7. oktobrī publicētā pētījumā starptautiska komanda no Ķīnas, ASV un Vācijas apraksta jaunu juras perioda zīdītāju formu — Megacauda sungei. Fosilija atrasta Iekšējās Mongolijas Ningčenas apgabalā, un tā datēta ar aptuveni 165 miljoniem gadu. Dzīvnieks dzīvojis ezeros un upēs tajā pašā laikmetā, kad Zemi dominēja dinozauri.

Pēc Bonas universitātes, Čikāgas universitātes un ķīniešu partneru datiem Megacauda bija apmēram pusmetru gara un svēra aptuveni vienu līdz divus kilogramus. Xinhua ziņo, ka paraugs ir aptuveni 52 centimetrus garš un tiek uzskatīts par lielāko zināmo docodontu — izmirušu agrīno zīdītāju formu grupu, kas galvenokārt dzīvoja juras periodā. Toreiz lielākā daļa zīdītāju priekšteču sverusi tikai dažus gramus, tāpēc šis «ūdens plēsējs» savā grupā bijis relatīvi smags.

Labi saglabājušies iegurņa, pakaļējo kāju un astes kauli liecina par peldēšanai pielāgotu ķermeni. Pētnieki apraksta īsā kažoka dzīvnieku ar saplacinātu astei līdzīgu ūdrai vai bebram: tas airējis ar kājām un viļņveidīgi kustējis astei, lai medītu zivis un salamandras. BBC Newsround norāda, ka zinātnieki Megacauda uzskata par vecāko zināmo semiaquatic zīdītāju formu, kas pārspēj iepriekš zināmo Castorocauda laika ziņā.

Īpaši nozīmīga ir rīkles anatomija. Soft palate un mēles kaulu uzbūve ir līdzīga mūsdienu zīdītājiem, ļaujot rīt un elpot atsevišķi — arī pret gravitāciju —, kā arī droši uzņemt pienu. Bonas paleontologs Tomass Martins uzsver, ka šī adaptācija bija būtiska zīdītāju smadzeņu attīstībai. Zobiem bija atpakaļvērstas kārpiņas, kas palīdzēja satvert slidenu medījumu.

Fosiliju 2015. gadā atrada vietējie zemnieki; vēlāk to ieguva Šenjanas paleontoloģijas muzejs. Sugai dots nosaukums «lielā aste» (Megacauda) un gods muzeja goda direktoram Sunam Ge (Sun Ge). Komandā bijuši arī Čanfu Džou no Šandunas universitātes un Čikāgas universitātes Že-Si Luo.

Pētījums paplašina izpratni par to, cik dažādas dzīvesveida stratēģijas docodonti jau juras periodā izmantoja — kokos, pazemē un ūdenī. Turpmāk zinātnieki salīdzinās Megacauda ar citiem mezozoja atradem, lai precizētu, kad un kā zīdītāju priekšteči ieguva mūsdienīgu rīšanas un zīdīšanas mehānismu.