Kolumbija atver vēstniecību Jeruzalemē, arābu un islāma valstis prasa lēmumu atcelt
Kolumbija 14. oktobrī pārcēla savu vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi. Arābu un islāma valstu ārlietu ministri kopīgā paziņojumā to nosauca par starptautisko tiesību pārkāpumu un aicināja Bogotu lēmumu pārskatīt.
Kolumbija trešdien, 14. oktobrī, oficiāli atklāja savu vēstniecību Jeruzalemē, pārceļot to no Telavivas. Ceremoniju vadīja Kolumbijas ārlietu ministrs Omars Bula Eskobars, un tajā piedalījās Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Saars. Ziņu aģentūra Xinhua un laikraksts Arab News norāda, ka Kolumbija ir desmitā valsts, kuras vēstniecība atrodas šajā pilsētā.
Lēmums ir krass pavērsiens Kolumbijas ārpolitikā. Iepriekšējais prezidents Gustavo Petro 2024. gadā pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Izraēlu kara Gazā dēļ, bet viņa pēctecis Abelardo de la Espriella tās atjaunoja. Kolumbijas Ārlietu ministrija vēsta, ka attiecības formāli atjaunotas 2026. gada augustā, un kopš tā laika valstis atjaunojušas savstarpējo bezvīzu režīmu tūristiem un sadarbību drošības, aizsardzības, tirdzniecības un tehnoloģiju jomā.
Bula Eskobars ceremonijā vēstniecību nosauca par redzamu apliecinājumu Kolumbijas apņēmībai atjaunot dialogu un savstarpējo uzticēšanos. Ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka valstu sadarbība varētu aptvert arī investīcijas, tehnoloģiju pārnesi un mākslīgo intelektu. Vēstniecību vadīs vēstniece Tanja Gilinski.
Reakcija arābu un islāma pasaulē bija asa. Saūda Arābijas Ārlietu ministrija jau trešdien lēmumu nosauca par klaju starptautisko tiesību pārkāpumu, un to nosodīja arī Jordānija un Musulmaņu pasaules līga. Ceturtdien Kataras Ārlietu ministrija publicēja kopīgu ārlietu ministru paziņojumu, ko parakstījušas arī Ēģipte, Indonēzija, Turcija, Malaizija, Palestīna un vēl virkne valstu. Xinhua uzskaita kopumā 19 valstis, tostarp Pakistānu.
Paziņojumā teikts, ka jebkurš solis, kas maina okupētās Jeruzalemes juridisko vai vēsturisko statusu vai atzīst to par Izraēlas galvaspilsētu, nav spēkā un tam nav juridisku seku. Ministri atsaucas uz ANO Drošības padomes 1980. gada rezolūcijām 476 un 478, kas aicina valstis izvest diplomātiskās pārstāvniecības no pilsētas, un mudina Kolumbijas valdību lēmumu pārskatīt un atcelt.
Jeruzalemes statuss ir viens no Izraēlas un palestīniešu konflikta galvenajiem strīda jautājumiem. Izraēla visu pilsētu uzskata par savu galvaspilsētu, bet palestīnieši vēlas, lai Austrumjeruzaleme, ko Izraēla ieņēma 1967. gada karā, kļūtu par nākotnes Palestīnas valsts galvaspilsētu. Lielākā daļa valstu, kas uztur attiecības ar Izraēlu, savas vēstniecības tāpēc tur Telavivā vai citur.
Kolumbijas valdība līdz šim nav paziņojusi, ka pārskatītu lēmumu. Islāma sadarbības organizācija jau jūlijā, kad de la Espriella pārcelšanu izziņoja, brīdināja, ka tā var ietekmēt Kolumbijas attiecības ar organizācijas 57 dalībvalstīm.
Avoti
- Cancillería de Colombia: Colombia inaugura su Embajada en Jerusalén www.cancilleria.gov.co
- Qatar MOFA: Foreign Ministers reject Colombia's opening an embassy in Jerusalem mofa.gov.qa
- Xinhua: 19 Arab, Islamic countries condemn Colombia's embassy opening in Jerusalem english.news.cn
- Arab News: Saudi Arabia condemns Colombia's embassy opening in Jerusalem www.arabnews.com
- ANTARA: Indonesia, Islamic nations decry Colombia's embassy move to Jerusalem en.antaranews.com
- Infobae: Petro critica la apertura de embajada de Colombia en Jerusalén www.infobae.com
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.
Seko inews.lv Facebook Seko mūsu jaunākajām ziņām Facebook Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.