Latvijā invaliditāti plāno vērtēt pēc funkcionēšanas ierobežojumiem, nevis diagnozes

Latvijā invaliditātes noteikšanā plānots vairāk vērtēt to, kā cilvēks spēj funkcionēt ikdienā, nevis tikai viņa diagnozi. Labklājības ministrija (LM) sākusi pilotprojektu, kurā pārbauda piecus mērķētus novērtēšanas protokolus – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura un hronisku traucējumu izvērtēšanai – un paredz atgriezties pie klātienes ekspertīzēm, 14. novembrī vēstīja Latvijas Televīzija.

Jautājums kļuvis aktuāls valsts budžeta taupības diskusijā. Ministru prezidents Andris Kulbergs 10. novembrī, iepazīstinot ar priekšlikumiem valsts finanšu sakārtošanai, atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti minēja starp Valsts kontroles (VK) ieteiktajiem, bet līdz šim neieviestajiem pasākumiem. Lūgta to komentēt, VK 11. novembrī LSM atbildēja, ka iesaka vispirms pārskatīt pašu invaliditātes novērtēšanas pieeju, jo tikai tad būs dati, lai atbalstu novirzītu tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk.

VK revīzija, kas publiskota šā gada 7. janvārī, secināja, ka invaliditātes statuss savu mērķi sasniedz tikai daļēji: tas bieži kalpo ienākumu kompensēšanai, nevis piekļuvei pakalpojumiem, kas palīdz mazināt ikdienas barjeras. Saskaņā ar VK datiem 2024. gadā Latvijā bija vairāk nekā 221 000 cilvēku ar invaliditāti, un invaliditātes ekspertīzei un atbalstam valsts novirzīja vismaz 1,039 miljardus eiro jeb 6,4 % no budžeta. 43 % atbalsta saņēmēju bija cilvēki ar III grupu, ko Latvijā nosaka jau no 25 % darbspēju zaudējuma, kamēr vairumā citu valstu slieksnis sākas no 40 %, Lietuvā – no 45 %.

LTV norāda, ka šobrīd cilvēku ar invaliditāti skaits pārsniedz 224 tūkstošus un turpina augt. Pagājušajā gadā tikai 7 % iesniegumu invaliditātes ekspertīzei netika apstiprināti. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Rīgas nodaļas vadītājs Edvīns Vasaraudzis atzina, ka sistēma jāmaina, taču uzsvēra, ka III grupa nenozīmē, ka cilvēks ir vesels.

Naudas izteiksmē lielākā daļa atbalsta ir pensijas un pabalsti. Pērn invaliditātes pensijās izmaksāti 304 miljoni eiro, bet sociālā nodrošinājuma pabalstam, kas vidēji ir 232 eiro mēnesī, – 56,3 miljoni eiro. Pārējais ir pakalpojumi un atvieglojumi, piemēram, asistenti, aprūpe, nodokļu atlaides un sabiedriskais transports.

LM pārstāve Aiga Lukašenoka teica, ka vēl ir pāragri spriest, vai mērķētāka vērtēšana ļaus ietaupīt. Viņa pieļāva, ka atsevišķos gadījumos invaliditāte nākotnē vairs varētu netikt noteikta. VK padomes locekle Maija Āboliņa norādīja, ka lēmums par līdzekļu pārdali būs politisks un to varēs pieņemt, kad būs pieejami objektīva novērtējuma dati.

Saskaņā ar LM augustā valdībai iesniegto informatīvo ziņojumu pilotprojekts ilgs līdz 2027. gada otrajam ceturksnim. Pēc tā rezultātu izvērtēšanas valdībai tiks iesniegts gala risinājums par pastāvīgu pieeju invaliditātes un īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanai. Ar reformu plānots atteikties arī no procentuālajām darbspēju zaudējuma robežām.