Svarīgākais Latvijai

Svētdiena, 1. novembris Šodien vārda dienu svin: Ikars

Rīga: 9 °C, apmācies, vējš DA 1 m/s (LVĢMC mērījums, Rīga Universitāte, 13:00) Rīga

Arhīvu likuma grozījumi saīsina piekļuves ierobežojumus, LNA ievieš jaunu cenrādi

Kopš 28. oktobra spēkā ir grozījumi Arhīvu likumā, kas ļauj ātrāk piekļūt vēsturiskiem dokumentiem un paplašina pienākumu nodot vērtīgus dokumentus valsts glabāšanā. Tajā pašā dienā Latvijas Nacionālais arhīvs sāka piemērot pirmo jauno cenrādi kopš 2013. gada.

Arhīvu likuma grozījumi saīsina piekļuves ierobežojumus, LNA ievieš jaunu cenrādi
Ilustratīvs attēls. Foto: Wesley Tingey / Unsplash

Latvijā 28. oktobrī stājās spēkā Saeimas 1. oktobrī pieņemtie grozījumi Arhīvu likumā. Tie saīsina laiku, kurā daļa arhīva dokumentu ir slēgti, paplašina to uzņēmumu un personu loku, kam vērtīgi dokumenti jānodod valsts glabāšanā, un ļauj Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA) pašam noteikt maksas pakalpojumu cenas. Arhīvs jau izmantojis šīs tiesības un no tās pašas dienas piemēro jaunu cenrādi.

Vislielākā ietekme izmaiņām būs uz dzimtas vēstures pētniekiem. Dokumenti ar īpašu kategoriju personas datiem vai ziņām par privāto dzīvi turpmāk būs ierobežoti līdz personas nāvei, nevis 30 gadus pēc tās. Ja nāves datums nav zināms, termiņš ir 100 gadi pēc dzimšanas (līdz šim 110), bet, ja nav zināms neviens no datumiem, 60 gadi pēc dokumenta radīšanas (līdz šim 75).

Jauna norma attiecas uz tautas skaitīšanas materiāliem, mājas grāmatām, iedzīvotāju sarakstiem un pasu izdošanas reģistriem. Ja ziņas par katru cilvēku nav iespējams vai samērīgi nodalīt atsevišķi, pieeja šiem dokumentiem ir ierobežota 60 gadus pēc to radīšanas. Tomēr tie nekļūst publiski automātiski, jo joprojām jāvērtē dokumenta kategorija un citu likumu ierobežojumi.

Uzņēmējiem jārēķinās ar jauniem pienākumiem. Kapitālsabiedrībām arhīviski vērtīgie dokumenti jānodod valsts glabāšanā, ja tiek atsavinātas to daļas, piemēram, pārdodot uzņēmumu. Līdzīgi jārīkojas fiziskajām personām, kas beidz saimniecisko vai profesionālo darbību. Jānodod nevis visi dokumenti, bet tikai arhīviski vērtīgie. Iestādēm piecu gadu termiņš elektronisko un audiovizuālo dokumentu nodošanai LNA tagad attiecas arī uz ilgstoši glabājamiem dokumentiem, piemēram, elektroniskajiem personāla dokumentiem.

Arhīva izziņa jāizsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā. LNA direktores 27. oktobra lēmums nosaka, ka izziņa par vienu pieprasīto ziņu maksā 33,47 eiro, bet par ziņu no laika pirms 1919. gada 41,79 eiro. Ja izziņu vajag ātrāk, par izpildi 15 dienās maksa tiek dubultota, bet par izpildi 10 dienās trīskāršota. Arhīvs norāda, ka izpildi piecās dienās nodrošināt nevar.

Personas ar I vai II invaliditātes grupu, bērni ar invaliditāti, politiski represētie, trūcīgie un tie, kam informācija vajadzīga bērna tiesību aizsardzībai, var saņemt 50 % atlaidi, ja izziņa jāiesniedz Latvijas iestādē vai tiesā. Privāto arhīvu akreditācija tagad kļuvusi par maksas pakalpojumu, un tās cena ir 1091,94 eiro.

Lēmumā LNA skaidro, ka cenas nebija pārskatītas kopš 2013. gada un vairs neatbilda faktiskajām izmaksām. Pakalpojumiem, kas pieprasīti līdz 27. oktobrim, piemēro veco maksu, ja rēķins tiek apmaksāts līdz 7. decembrim. Lēmumu viena mēneša laikā var apstrīdēt Kultūras ministrijā.

Avoti

  1. LV portāls: Arhīvu likuma grozījumi: plašāka piekļuve vēstures dokumentiem un jauni pienākumi to glabāšanā lvportals.lv
  2. Latvijas Vēstnesis: LNA lēmums par publisko maksas pakalpojumu cenrādi www.vestnesis.lv
  3. Rīga TV: Spēkā stājušies Arhīvu likuma grozījumi rigatv.com

Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.

Seko inews.lv Facebook Dienas laikā — jaunākās ziņas. Vakarā ap 19:00 — dienas recepte. Sekot

Komentāri 0

Tavs komentārs

Komentārus raksta lasītāji. Tie parādās pēc redakcijas pārbaudes. Saites nav atļautas.

Pārbaudes kods

Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.